Otro Lieldienu rītā pamodos agri, jo saule austrumu logā pamatīgi nokaitināja, un pirms astoņiem jau dzēru ikrīta melno tēju un plānoju, kā saulaino dienu izmantot lietderīgi. Tā kā vienam pašam rakt dārzu mājās nebija pa prātam, nolēmu tomēr apmeklēt Vecāķu sprinta sacensības, kuras šogad solījās būt aizraujošas, iekļaujot pilsētu, parku, mežu, kāpas un pludmali trijos kilometros. Lai atstātu tikai 2.5 Ls, uz Vecāķiem braucu ar vilcienu, līdzi ņemot velosipēdu atpakaļceļam. Sacensību centrā saņēmu bezmaksas karti ar visiem kp. Kartē ZG aptuveni uzvilka distanci, lai īsi pēc pēdējā dalībnieka finiša distanci varētu izskriet arī es. Jāsaka, ka biju gaidījis aizraujošāku distances sākumu, kā vienkāršu bliezšanu pa Vecāķu kvartāliem, taču varbūt tieši tas pirmo kp liedagā padarīja vēl sarežģītāku. Tieši tur kļūdījās, manuprāt, vairāk kā puse dalībnieku, ieskaitot mani. Labākais, ka tajā pašā vietā kļūdījos pērn RSP parku tūres sacensībās, nekādu mācību nebiju guvis...