Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

LA

Es nevarēju iedomāties, kur labāk sagaidīt Jāņu saullēktu (mākoņus), ja ne LAgastos. Līgo rītā jau trešo reiz Cēsīs krustdēla priekšā startēju skrējienā Jānis, kurš šogad 9.5 km garumā veda tika pa Cēsu asfaltētajā ielām. Vakarā LA kā allaž dabūju izbradāties pa mežonīgo apvidu stundas rogainingā, apēst mēneša normu gaļas, pēc pirts iemesties kurkuļu dīķī, izdancināt Ditu, pagaršot miljons sierus, bet pats galvenais - vēl pēdējās dienas superīgi pavadīt ar vistuvākajiem draugiem. Tā kā uz Salacgrīvu šovasar netieku, KOL koncerts estrādē būs mans skaļākais vasara mūzikas notikums. Vēl tagad atceros, kā AG pirms gandrīz pieciem gadiem aukstā ziemas vakarā skaipā atsūtīja Sex On Fire. Vēl joprojām tas nebeidz pelnīt ovācijas mājas ballītēs.

Aizstāvēšanās un stafetes

Ķīmijas fakultātē komisijai prezentēju savu gada zinātnisko darbu septiņās minūtēs un atlikušajās desmit paspēju gan noklausīties dienas skarbāko recenziju no LOSI profesora, izsmeļoši atbildēt uz visiem jautājumiem un pieķert sevi pie skaudības, ka nesaņemšu visaugstāko vērtējumu. Pirms četriem gadiem, izvācoties no Āgenskalna Valsts ģimnāzijas, jūnija beigās rakstīju: "Nākamajā dienā pēc brauciena veiksmīgi uzrakstīju ķīmijas eksāmenu. Viss labi. Protams, kādus 5-9% būšu zaudējis, bet vairāk mani uztrauca tas, cik maz teorijas prasīja šī gada eksāmens. Dienas vidū varēju justies kā pārēji, kam skola beidzās krietni agrāk. Viss, tagad arī es esmu brīvs uz mēnesi, lai noapaļotos par nākamajiem pāris gadiem. Šo faktu vakarā atzīmēju Andrejsalā, kur notika Positivus festivāla ieskaņas pasākums. Spēlēja mūziku, paķēpājos ar krāsu, sarunāju visādas muļķības ar MĀ, pa skaisto skatījāmies pāri upei, vēroju Rīgas jaunatnes modes tendences un bezkaislīgi sveicināju draugus....

Gaidu atvaļinājumu

Ja ziemas mēnešos starp brokastīm un pusdienām biju pieradis izdzert glāzīti apšaubāma kapučīno, tad pēdējās nedēļās esmu pārgājis uz saldējumu ar patēriņu ~14 gab/nedēļā. Brīvdienas saimnieciski pavadīju mājās, pļāvu zāli, skrūvēju mājiņu, kurināju grilu un izklaidēju sīko. Bet pats labākais, ka divas dienas nepieskāros bakalaura darbam. Līdz ar to ievērojami uzlabojās pašsajūta, sejas krāsa un miegs. Jo pēdējās darbadienās pie klaviatūras mēdzu pavadīt vairāk par 12h,  līdz acis sagāja kubā. Vēl nopirku vienvirziena biļeti uz Cīrihi 30. jūnijā, pirmdien 9:10. Parakstīju līgumu par istabas īri četru cilvēku dzīvoklī Bāzelē kopā ar medicīnas un farmācijas studentiem. Tas jau pēc trīs nedēļām.

Saldus iksreiss

Piecas dienas no vietas līdzi staipīju lekciju materiālus un katrā brīvā brīdī iegrimu regioselektīvu reakciju iztirzājumā savam pēdējam eksāmenam, kuru šodien svētīgi arī uzrakstīju. Vienā no mācīšanās sesiju starplaikiem izklaidējos tautas piedzīvojumu sacensībās Saldū. Atšķirībā no posmiem pērn Rīgā, Jūrmalā un Ventspilī šoreiz distance bija manāmi garlaicīga, un tikai pašu kļūdas to padarīja kaut cik izaicinošu. Pašā pirmajā uzdevumā pamanījāmies atstāt liekas 15 minūtes, ko organizatori nosauca par handikapu galvenajiem konkurentiem. Pilsētā nemācējām skaitīt līdz 4 un uz velosipēda nesadalījām pienākumus, tāpēc uznāca neliels stresiņš un nācās cīņu uzsākt no beigu gala. Pēc apdzīšanas manevriem bagāta velo posma sekoja orientēšanās zināmā kartē. Uzņemos vadību un burtiski izvilku komandu cauri 3,5 km īsajai distancei, uzrādot pārliecinoši labāko laiku un sadeldējot pārsvaru līdz līderiem uz pusi. Līdz laivu posmam pārsvaru samazinājām līdz pāris minūtēm, taču Saldus okeānā dista...

Rīgas čempis un pēdējās dienas Valdena ielā

Pirmkārt, es priecājos par ziemeļu gaisu un pelēkajām debesīm virs Jūrmalas šosejas. Tāpēc vien nebūtu nekas pretī pārvākties uz dzīvi Skandināvijā. Bet šoreiz ne par to. Tveicīgajā nedēļas nogalē nepilnus 9 km garajā orientēšanās universiādes distancē nebiju konkurētspējīgs un beigās gandrīz paņēmu mazo zeltu, tāpēc par neinteresantāko distanci šosezon centos pēc iespējas ātrāk aizmirst. Visu ķermeni pārņēma vienmērīgs atslābums un kaut kādu tonusu atguvu tikai nākamajā dienā, kad startēju kluba krāsās 3. Latvijas stafešu kausa posmā. Skrēju 2. etapu pēc MP, kurš komandu bija izvirzījis puslīdz stabilā vadībā pēc pirmā posma. Atšķirībā no iepriekšējās dienas bezspēka, iespējams tīri uz emocijām, izdevās noturēt pieklājīgu ātrumu līdz pat distances beigām un galvenais nepieļaut nevajadzīgas kļūdas. Bez lieka stresa JT pēdējā etapā atnesa mums zeltu un iespēju pavizināties ar jaunu džipu. Ar Rīgas čempionātu Baldones novadā sākās šīs sezonas pēdējais treniņcikls, kurš noslēgsies ar ie...

Niniera stafete un 128. nedēļa

Sev uzticēto pirmo etapu trešajās Meridiāna nakts stafetēs uztvēru ļoti nopietni, jo principā šis bija viens no svarīgākajiem atskaites punktiem pirms galvenajām nakts stafetēm Somijā jūnija vidū - Jukola. Apzinot sāncenšus un gaidāmo distanci, nolēmu turēties pie ZG aizsardzības taktikas, t.i. nelīst priekšā, vērot līderus, taupīt spēkus beigām. Skrējiens bija aizraujošs. Līdz pat skatītāju punktam nebija izteikta līdera, drīzāk grupiņa no 5-6 skrējējiem, kurā peldēju arī es. Apvidus bija ar novadam raksturīgu reljefu, kas prasīja sakost zobus augstākos kāpienos, taču fiziski šoreiz problēmu nebija. Spilgtākais brīdis distancē bija līderu kļūda, kuru veikli pamanīju un kopā ar ZG un DS izmantojām, atbrīvojoties no sekotājiem. Pēdējā aplītī pēc skatītāju kp iniciatīvu uzņēmos es, taču pieļāvu sīkas neprecizitātes, kas neļāva nosargāt drošu uzvaru etapā. Stafeti AAZ nodevu sekundes aiz galvenajiem favorītiem 2. vietā, JT pēdējā etapā to arī atguva. Maija treniņciklu noslēdzu krastmalas...

Atpakaļ pie saknēm un 5000 m

Esmu pārvācies dzīvot pie vecākiem Jūrmalā. Darbadienu rītus un vakarus atkal pavadu pie stūres uz trīsjoslu šosejas pret sauli, drēbes māsas istabā sakrautas kastē, Laķu ledusskapī vienmēr kaut ko var atrast un logā mazliet košāks par asfaltu. Bet līdz ar to pēdējās divas nedēļas vispār neesmu uzkāpis uz velosipēda, kas laikam ir arī galvenais trūkums manai idejai vasarā nedzīvot pilsētā. Brīvdienās kārtīgi ņēmos pa pagalmu, lai sagatavotos vasaras biznesa sezonai. Tāpat Kristofers nemitīgi atgādina, ka tūlīt šķūņa jāvelk ārā traktors, jo zāle jau pāri potītēm. Dzīve Mājās motivē arī vairāk skriet, jo kluss mežs vai mīksta pludmale ir patīkamāka par smago lielpilsētas gaisu. Jācer, ka maija treniņcikla apjoms un kvalitāte, salīdzinot ar iepriekšējo, dos vēlamo progresu fiziskajā formā pēc atpūtas nedēļas, kad startēšu Rīgas čempionātā. Pirms tam vēl rītvakar ar A komandu startēšu Meridiāna jauktajā nakts stafetē Cēsīs, kur skriešu pirmo krēslas etapu. Ievērības cienīgs notikums šoned...