EL piezīmes

Šodien beidzot sāku aptvert vārda "tīklošana" nozīmi. Kārtējā universitātes karjeras seminārā tika pasviesta superīga ideja/metode prakses vietas iegūšanai. Tik vienkārši kā piezvanīt vēlamās pozīcijas darbiniekam, un pajautāt, kā iet. Precīzāk  P.I.E. metodē intervē praktiski nepazīstamu cilvēku no vēlamās prakses vietas, lai iegūtu informāciju par organizāciju, ko vēlāk izmantot savā labā, piemēram, cilvēkresursu nodaļas trikus, konkrētas štata vietas vai vienkārši persona, uz kuru atsaukties motivācijas vēstulē. Pievilcīgākais zvanīšanai likās, ka nav ko zaudēt, izņemot neveiklu telefona sarunu, kas, savukārt, manā acīs ir sava veida izaicinājums, un tas gan man patīk. Citkārt, ir 16. februāris. Tātad, lai visi būtu dzirdējuši, no šī brīža ir nepieklājīgi man jautāt, cik vecs esmu, un vispār apspriest gadu skaitu. Tā vietā paliksim pie tā, ka esmu dzimis deviņdesmitajos.

Likumsakarīgi, ka kopš izvākšanās no studentu kopmītnēm manas sociālā dzīves aktivitātes kļuvušas stipri neregulārākas. No vienas puses atliek vairāk laiks studijām, aiziet paskriet vai vienkārši pierast pie regulāra miega daudzuma, bet no otras puses rodas sajūta, ka ikdiena kļūst vienveidīga, jaunas sejas parādās retāk un par nedēļas spilgtāko notikumu kļūst pārtikas veikala apmeklējums. Gribās vienkārši vairāk izmantot savu studenta apliecību. Rudens semestra beigās jau biju izlēmis, ka pašreizējā maģistra programma ir gana piemērota apmaiņas programmai ar kādu citu Eiropas universitāti, un pēdējā mēneša laikā arvien detalizētāk apspriežu iespējamos galamērķus. Pagaidām vairāk sliecos uz 2 semestru vizīti Cīrihes ETH, galvenokārt skolas atzinības dēļ pasaulē. Šoruden apgūtu organiskās ķīmijas priekšmetus un nākamajā pavasarī izstrādātu maģistra darbu. Interesējos arī par Lauzannes politehnikumu un universitāti Londonā. Bet tepat Uppsalā pēdējā laikā dziļāk studēju fizikālās meto...

Pirms 10 dienām beidzot saņēmos, un sāku regulārāk un nopietnāk gatavoties pavasara orientēšanās mačiem. Mērķi, šķiet, tāpat kā pērn paliek Skandināvu nakts stafetes. Šosezon startēšu XRace sporta klasē Riga Adventure Team sastāvā, bet par to vairāk jūnijā. Sāku ar trīs testa skrējieniem (tempa, garo un atjaunojošo) ar mērķi aptvert pašreizējās spējas attiecīgajos rādītājos, un kopumā ir labāk, kā biju gaidījis pēc četru mēnešu relatīvi pasīvā dzīvesveida. Tāpat jau divreiz paspēju pavandīties arī kartē, un orientēšanās gan gaišā, gan tumšā laikā beigās izrādījās atrofējusies visvairāk. Taču pašas distances un kompānija ļāva par to ātri aizmirst. Laikam jau minēju, cik superīgs ir Uppsalas orientēšanās klubs. Pēdējos gados tikpat azartiski, cik strādāju pie fiziskās formas, piedomāju arī pie uztura treniņciklu laikā. Iepriekšējā sezonā aizsāktie eksperimenti ar makromolekulu un elementu skaitīšanu diezgan daudz iemācīja par paša ķermeni, un plāns turpināt sekot līdzi vielu attiecīb...

Tradicionāli ziemas brīvdienu lielākais piedzīvojums bija ģimenes brauciens uz Austrijas Alpu kūrortu, kur nedēļas garumā dzīvojāmies pa Ischgl ielejas nogāzēm. Sauli daudz neredzējām, pārsvarā sniga un pūta vējš, tāpēc klasiskā trašu slīpēšana ar dēli nereti tika aizstāta ar alternatīvām izklaidēm, tai skaitā distanču slēpošanu, pārgājieniem, slaloma slēpēm, ragavām, baseinu parku vai mīcīšanos pa mežu. Daļa no muļķībām tika arī safilmēta. Pirms brokastīm vēl gāju uzskriet, kas principā dienai patīkami piešķīra uzreiz arī citu garšu, kā arī novēroju krasu atšķirību sirds ritmam un pašsajūtai, salīdzinot pirmo un pēdējo rīta rosmīti. Neatņemama brauciena sastāvdaļa ir arī 5 dienu garais ceļš, kurš šoreiz iekļāva arī pāris stundas iestrēgt uz iesnigušas kalnu pārejas, Polijas jaunākos autosatiksmes infrastruktūras projektus, kuri ar katru gadu pamazām saīsina pavadīto laiku ceļā. Es ar futūristisku skatienu Viens no gaišākajiem kadriem Komandas pašfoto Puiši pa kreisi,...

Foto KP Latvijā ir super! Tāpat kā pērn tai Ziemassvētku sajūtai pietika vienkārši ar tuvāko draugu un bijušo kolēģu satikšanu. Neizpalika arī tradicionālā decembra programma ar rindu svētku koncertiem, eglītēm un pasēdēšanām. Jāpiemin, ka "Klusa nakts, svēta nakts" šogad dzirdēju četrās valodās, ka apsvēru iespēju pievienoties vīru korim un ka zviedru baznīcās ir siltāks kā mājās. JT rīkotais Ziemassvētku sprints kļuvis par neatņemamu saulgriežu tradīciju, un šogad tas man ar Ditu izvērtās necerēti veiksmīgs - abiem pa uzvarai. Par sētas līgas noslēgumu sīkāk lasāms  preses apskatā .    Interesanti, ka nākamajā rītā startējām arī Jūrmalas orientēšanās spēlē. Divatā paskrējām pa pilsētas austrumu kvartāliem, apmeklējot dažādus tūrisma objektus, piemēram, Lielupes bāku, Mežaparka skatu torni vai bruņurupuci (bildē). Tā kā objektu meklēšana problēmas nesagādāja, tad spēle prasīja mazāk kā 2h, un sieviešu grupā ar to pietika Ditas kārtējai uzvarai. Brīvajās dienās...

Pēdējās nedēļās riktīgi apnika mācīties. Lai arī kursam un pasniedzējam nebija ne vainas, izjutu netipisku vēlmi dažbrīd vienkārši pamest auditoriju. Vientuļi vakari, kuri decembrī sākās jau pēc pulkstens trijiem pēcpusdienā, ar katru dienu kļuva arvien depresīvāki. Nav viegli ignorēt Uppsalas tumsu, aukstumu un mitrumu. Mēģināju slīkt seriālos un pilnmetrāžas lentēs, biežāk apmeklēt skaļas deju grīdas, uzskriet vai biežāk sazināties ar dzimteni. Drīzāk par to vien domāju, kā pavadīšu savas četras starpsemestru nedēļas. Gribās slēpot.

Augusta beigās vienā no jauno studentu saliedēšanas pasākumiem iepazinos ar pulciņu vācu apmaiņas studentu. Un ar vēl pāris desmitiem jauniešu, kurus tā arī nekad nesatiku vēlreiz. Tobrīd nebija ne jausmas, cik lielu lomu šie daži jaunie draugi ieņems manā pirmā semestra sociālajā dzīvē. Kaut vai kopīgie brīvdienu pārgājieni, korporāciju pasākumi, intīmi folkmūzikas koncerti, koridoru ballīšu reidi, dzimšanas dienu kūkas, bibliotēkas mītiņi, klubu tūres, svētdienas brokastis. Ideāls līdzeklis pret vispārēju apnikumu vai vienkārši saules trūkumu. Skumjākais, ka viena semestra draudzībai strauji tuvojas gals, un pavasarī atkal viss būs jāsāk no sākuma.  Beidzot dzīvē redzēju, kā baznīcā zviedru meitenes matos ness sveces un dzied. Bailīgi.