EL piezīmes

Iepriekšējā nedēļas nogalē piedalījos vienā no Upsalas orientēšanās mītiņa etapiem. Ņemot vērā pagaidām neprognozējamo situāciju ar sāpēm pēdā, nolēmu izlaist garo un nakts distanci un startēt tikai vidējā distancē. Sacensības norisinājās apvidū, kurā pirms pāris mēnešiem skrēju orientēšanās intervālus. Tolaik gan zemi vēl klāja sniegs, taču zināma veida priekšstats par apvidus īpatnībām radās. Pēc pārdomātas diētas vairāk kā 24 h pirms starta un pamatīgas iesildīšanās sesijas jutos gan fiziski, gan psiholoģiski ļoti labi sagatavojies skrējienam, ko apliecināja arī pašas sajūtas no pirmā līdz pēdējam kp distancē. Kājās bija zināms vieglums, kas ļāva vairāk koncentrēties tehniskajam izpildījumam. Ja par orientēšanos, tad pieļāvu vairākas kļūdas, kurām, varētu teikt, vienkārši nebiju gatavs. Kļūda uz 2. kp Piemēram, uz 2. kp, vairākkārt ieskatoties kompasā un sekojot plānam, pēc GPS ceļa skaidri redzams, ka trajektorija nepavisam nebija taisna. Tas pats arī uz 5. kontrolpunktu....

Studentu velkme Šonedēļ nodarbību sarakstu no agra rīta līdz vakaram aizpildīja laboratorijas darbi organiskajā sintēzē, kas praktiski bija tas pats, ar ko nodarbojos dienu dienā Šveicē. Neko daudz jauna neiemācījos, brīžiem pat sāka likties, ka lieki tērēju savu laiku. Bija jāveic četri fundamentāli un krasi atšķirīgi eksperimenti (oksidēšana, reducēšana, Diels-Alder un aldola kondensācija), kur tika izmantoti arī ļoti viegli uzliesmojoši reaģenti (LiAlH4, NaH, BuLi), taču par laimi smilšu spainis tā ari netika likts lietā. Pašfoto skolā Pirms pāris nedēļām sūdzējos par pārlieku noslodzi skolā, taču šonedēļ situācija bija pilnīgi pretēji. Ņemot vērā, ka pašlaik atturos no skriešanas, tad atliek diezgan daudz brīvā laika, kuru sākumā vēl aizpildīju ar zviedru valodas nodarbībām un sīkiem parādiem, bet nedēļas nogalē ar galda un video spēlēm RP mājoklī, mūzikas festivālu un sacīkšu tiešraidēm, koridoru ballītēm un lidmašīnas biļetēm uz Rīgu maija brīvdienās. Tūdaļ mēģināšu ...

Iepriekš minēju, ka nedēļas nogalē notikušās orientēšanās sacensības gaidīju ar zināmu nepacietību. Pēdējos trīs mēnešus biju regulāri trenējies (5-7 reizes nedēļā) ar zināmu apjomu (apmēram 22 h mēnesī) un nostiprinājis orientēšanās tehniku ar vairākiem fantastiskiem treniņiem Upsalas apkārtnes mežos. Jutos gatavs likt lieta savas spējas un uzsāktu sacensību sezonu. Pašlaik Zviedrijā sacensības nedēļās nogalēs netrūkst, tāpēc izvēlējos startēt vidējās distances mačā, kas pēc 50 pieteikto dalībnieku saraksta atbilstu 2. līgai. Pāris minūtes pirms 5 km distances starta burtiski staroju no gaidāmā reisa. Biju mazliet piemirsis to superīgo sajūtu, kad stāvi blakus karšu grozam un galvā vēl pēdējo reizi atkārto darbības, kuras būs jācenšas atkārtot katrā etapā turpmākajās 30-40 minūtēs. Distance bija izaicinoša piedāvātā plānojuma ziņā un sarežģīta detalizētā apvidus dēļ, kas bija jūtams jau ceļā uz pirmo kp. Mazliet noraustījos punkta rajonā pēc mazliet pārforsēta sākuma. 7. labākais sta...

Universitātē šonedēļ izšķīros starp diviem novirzieniem savā maģistra izglītībā. Līdz tam gan pamīšus apmeklēju divus pilna laika priekšmetus un vēl zviedru valodas nodarbības. Viens no tiem bija svaigs un interesants kurss bioķīmijā par molekulārajām atpazīšanas sistēmām, otrs garlaicīgs un daļēji jau apgūts priekšmets organiskajā sintēzē. Nācās palikt pie otrā, jo tikai tādā gadījumā varētu cerēt uz apmaiņas programmu nākamgad. Neesmu sajūsmā par šo izvēli, jo tik tikko biju iebraucis  bioķīmijā, sāku ieraudzīt tendences zinātnē un apsvēru pat diplomdarbu enzīmu inženierijā, taču liekas, ka šoreiz paša akadēmiskās ambīcijas mani atmeta atpakaļ organikā. Beidzot atklāšu o-sezonu ar Zviedrijas 2. līgas maču vidēja distancē un masu startu stafetē. Tas gan patīkami satrauc.

Tikai brīdī, kad ar mugursomu izgāju uz lidlauka un spilgtu sauli pavadīja silts vējš, sapratu, ka varbūt nemaz tik ļoti nevēlos atgriezties Upsalā. Lai arī nebija tā, ka baigi pieradu pie vaļībām. Brīvlaiks bija superīgs. Bez iepriekšējā rakstā minētajām izklaidē vēl paspēju nopeldēt divīti, pamērīju brāļa sirds ritmu, uzsākot skriešanas gaitas, apmeklējām politiskās satīras raidījuma ierakstu klātienē, nomaucu prologa distanci Lieldienu balvai, kuru šogad nākas gan izlaist, un pakomentēju māsas auto vadīšanas prasmes pirms braukšanas eksāmena. Tāpat vienmēr spridzīgi satikt o-draugus, šoreiz jau četru Tamužu jaunajā miteklī. Pirms došanās atpakaļ uz universitāti vēl iepirku latviešu presi un ietonēju olas.

Jau trešo dienu pēc kārtas priekšpusdienu pavadu Gaismas pils dabaszinātņu stāvā. Motivēju brāli rakstīt bakalaura darbu, pamācu noderīgus trikus teksta redaktora programmā, pats gatavoju pieteikumu apmaiņās programmai Cīrihē, stundām mēģinu pieklājīgi noformēt savas pretenzijas studentu aptaujās par pabeigtajiem priekšmetiem Upsalā un rakstu emuāru. Nav slikti tik mierīgā telpā pabeigt visus tos sakrājušos sīkos darbiņus, izpildīt otrējos pienākumus un vispār paplānot dzīvi uz priekšu. Nacionālās bibliotēkas telpas ir kā radītas šādām nodarbēm. Vēl gribēju uzrakstīt par mūsu pavasara sportiskajām izklaidēm.. Drīz.

Nedēļas vidū Upsala uzsila līdz pat +9 grādiem, kas pamatīgi uzlaboja garastāvokli un izkausēja atlikušo ledus kārtu uz zemes. Siltumu un starojumu izmantoju, lai noskalotu nogulsnes no velosipēda šasijas, izlaistu garāku parādes apli līdz lielveikalam un mazliet uzsintezētu pigmentu uz sejas. Nekad nebiju iedomājies, ka tā līksmošu par siltāku laiku un garāku dienasgaismu. Zviedri vispār ļāvās eiforijai, un pusdienlaikā izmetās teju T-kreklā . Kārtējā nakts orientēšanas treniņā veicu tehniski un fiziski līdz šim stabilāko reisu, pieļaujot vien pāris virziena neprecizitātes. No trim dalībniekiem, kas veica garāko distanci, uzrādīju labāko laiku, ko teorētiski varētu skaitīt kā uzvaru treniņā.  Vietējās superzvaigznes gan nestartēja, bet mērķis par uzvaru izpildīts. Vēl joprojām izbaudu to pašapmierinātības brīdi pēc ceturkšņa sesijas beigām, kad apzinies, ka esi ieguldījis gana daudz laika un pūles attiecīgā priekšmeta apguvei un ka spēj kompetenti atbildēt uz e...