EL piezīmes

Šonedēļ Cīrihes ETH mikrobioloģijas institūtā uzsāku savu maģistra darbu, kas aizpildīs pēdējo ceturtdaļu no manas divu gadu ķīmijas maģistra izglītības plāna. Pašlaik nemāku teikt, par ko īsti būs manas tēzes, taču pašus eksperimentus, galvenokārt, veikšu molekulārajā bioloģijā un organiskajā sintēzē. Ja organiskajā sintēzē jūtos gana kompetents, tad manas molekulārās bioloģijas zināšanas balstās tikai uz pāris atvērtajiem tiešsaistes kursiem EdX , kas, spriežot pēc darba tempa pirmajās dienās un pieļautajām kļūdām, ir stipri par maz. Diezgan droši varu teikt, ka esmu stulbākais students institūta. Par to gan neesmu pārsteigts, jo tieši vēlme iegūt praktiskas zināšanas bioloģijā pamudināja maģistra darbu izstrādāt ārpus ierastās organiskās ķīmijas laboratorijas. Apaļkolbu, ietvaicētāju un dalāmo piltuvju vietā tagad strādāju ar mikropipeti, petri trauciņiem un centrifūgu. Īss sintēzes apraksts aizstāts ar detalizētu protokolu. Lai arī saprotams, ka tas ir tikai medusmēneša peri...

Eksāmenu sesija jau garām. Tik atvieglots kā tagad nebiju juties kopš pērnā gada septembra. Varētu ieslīgt detalizētākā izklāstā par katru no 10 pārbaudījumiem pēdējo triju nedēļu laikā, taču ko tur vairs. Pēc dažām dienām uzzināšu rezultātus, cik kredītpunktus patiesībā esmu pelnījis, un tad arī spriedīs, kā līdz vasarai tam cirkam pielikt punktu. Mūra austrumos Pirms ķeros ar visām četrām pie maģistra darba, ar Ditu sarunājām sirsnīgu randiņu 14. februārī Berlīnē. Bez vakariņām, veikaliem un fotografēšanās, pa silto un saulaino laiku izstaigājām arī populārākos tūrisma objektus un Berlināles kinoteātrus. Pie reizes atzīmējām manu 26. dzimšanas dienu ar siera kūkas gabaliņu viesnīcas brokastīs. Kopumā tās dažas dienas Vācijā likās vareni spridzīga ideja, bet varbūt tikai sesijas beigu iespaidā viss likās tik superīgs. Pāris dienas vēl atslābums, tad pāriešu uz pilna darbalaika ikdienu laboratorijā, veicot eksperimentus maģistra darbam.

Pagalmā Janvārī, būdams ģeogrāfiski tālāk no skolas, nekautrējos pavadīt laiku iesaistoties gadalaikam atbilstošās izklaidēs. Tā, piemēram, pagalmā ar traktoru iebraucu ~300m distanču slēpošanas trasi slidsolim. Traktora pielāgošana mīkstajam sniegam izrādījās ieceres sarežģītāka daļa, jo nācās pārlādēt akumulatoru, noņemt zāles pļaušanas asmeņu pannu un palielināt velkošo riteņu saķeri, apvelkot ar ķēdēm. Rezultātā pēc pāris stundām ar Kristoferu jau blietējām sniegu. Vilcienā Pirms sesijas sākuma pievienojos ģimenei tradicionālajam braucienam uz Austrijas Alpiem. Ieleja sagaidīja ar pamatīgu aukstumu, nerimstošu sniegputeni un daudz svaiga sniega. Braukšanas apstākļi uz kalnu ceļa pārliecināja pat iegādāties un uzmontēt busiņam ķēdes, ar ko jau bijām saskārušies iepriekš. Pateicoties sniega daudzumam, ar dēli vairāk dzīvojāmies ārpus trasēm, nekā to robežās, zīmējot vilnīšus baltajā paklājā. Dažbrīd mazliet arī pārvērtēju savas spējas, iegriežot jaunas švīkas dēļa slīdvirsm...

Starp lekciju semestri un sekojošo eksāmenu sesiju Cīrihē ir tieši vienu mēnesi ilga pauze. Atgriezos Latvijā, lai satiktos ar draugiem, pavadītu Ziemassvētkus ar ģimeni, baudītu populārus izklaides pakalpojumus un mazliet pievērstos sadzīviskām problēmām. Taču visvairāk šajās nedēļās esmu aizņemts ar gatavošanos eksāmeniem. Uzreiz pēc Ziemassvētkiem atgriezos pie lekciju pierakstiem, konspektiem un piemēriem. Darba dienas pavadu bibliotēkā vai pie rakstāmgalda. Kaut gan brīžiem sāk likties, ka, jo vairāk mācos, jo mazāk saprotu. Varbūt vispār neesmu gatavs tāda līmeņa pārbaudījumiem. Šādos gadījumos vien turos pie domas, ka pēc rezultātu paziņošanas nebūs pamata sevi šaustīt par nepietiekamu laiku vai atdevi, jo vairāk kā tagad diez vai esmu un, vai kādreiz spēšu ziedot mācībām. Citiem vārdiem sakot, gribas izspiest no sevis maksimāli daudz darba stundas gatavojoties, un redzēt, ar ko tas vainagosies eksāmenu rezultātos. Zināmas paralēles ar manu treniņplānu motivāciju pirms dažiem ga...

Pēdējos divus mēnešus dzīvoju studentu kopmītnēs, kas ērti atradās piecu minūšu attālumā no campus a, un par kurām maksāju uz pusi mazāku īres maksu par vidējo. Taču šim vienreizējam piedāvājumam bija arī savs trūkums, īres līgums beidzās četras dienas pirms lidojuma uz Rīgu. Brīdī, kad noslēdzu līgumu, biju pilnīgi pārliecināts, ka kaut ko 4 naktīm jau sev atradīšu, un galu galā nav jau pirmā reize, kad nāktos dzīvot uz kofera. Varētu teikt, ka vēl joprojām ticu tam scenārijam, ka vienmēr var palikt hostelī, netīšām uzrakt pēdējā brīža sludinājumus, uzsēsties paziņām vai ielīst alā. Tā kā neviens no minētajiem šoreiz nestrādāja, iedomājos naivi publicēt savas vēlmes arī Cīrihes couchsurfing grupā. Pašam par pārsteigumu atsaucās 3 rūdīti dīvānu īpašnieki. Lai arī profilu izveidoju pirms vairākiem gadiem, nekad vēl pa īstam šo avantūrisko ceļotāju izmitināšanas servisu lietojis nebiju, galvenokārt drošības apsvērumu dēļ. AR vēl papildus komentēja, ka tā drīzāk ir vienas nakts attiecību...

Pirmkārt, iespējams, pēc iepriekšējās ziņas noprati, ka mana ikdiena Cīrihē ir pilnībā pakārtota mācībām. Nekas baigi jautrs tas nav. Drīzāk garlaicīga un vientuļa rakstura audzināšana. Tuvojoties semestra beigām, iztēlojos pavērsienus gaidāmajā janvāra eksāmenu sesijā, kad tieku atzīts par nesekmīgu. Tādā gadījumā mani pūliņi uz papīra būtu tukša vieta. Baisi. Pēdējo un vienīgo reizi eksāmenā izkritu pirmajā semestrī RTU. Mierinu sevi ar domu, ka galvenais mērķis manai 14 nedēļu vizītei pasaules klases augstskolā ir apgūt pēc iespējas vairāk jaunas un citur nesasniedzamas zināšanas ķīmijā, jo, iespējams, šis ir arī pēdējais lekciju semestris manā dzīvē. Pavasarī atliek vien izstrādāt maģistra darbu un publicēt tā rezultātus, kas šobrīd izklausās tik vienkārši. Visticamāk darbu izstrādāšu Cīrihes ETH mikrobioloģijas institūtā, konjugējot baktērijas sintezētu peptīdu ar fluorescentu krāsvielu. Otrkārt, brālis malacis! No sniega ne miņas! Citkārt, lai remdētu garīgo vakuumu, no...

Studēt vienā no 10 pasaules augstāk vērtētajām augstskolām nav nekāda izklaide. Reti, kad varu droši teikt, ka mana dzīve ir krasi mainījusies, bet pēc pirmās rudens semestra nedēļas Cīrihes federālajā tehnoloģiju institūtā (ETH) pats nespēju noticēt, par kādu nūģi esmu tapis. Nav arī tā, ka pārmērīgā mācību slodze, apkārtējā konkurence un akadēmiķu fanātisms mani pārsteidza nesagatavotu, taču sākuma zināmu šoku izjutu, un dažbrīd nācās kārtīgi apdomāt un atcerēties, kāpēc tad es šeit esmu nonācis, un mēģināt iztēloties to ainu, kad būšu ticis pāri eksāmenu sesijai. Tātad, kopš septembra dzīvoju Cīrihes nomalē, pārdesmit minūšu velobraucienā no ETH campus . Īrēju istabu studentu kopmītnēs, kopā ar pieciem vācu vienaudžiem par ļoti pieticīgu cenu. Trīs dienas pavadu lekcijās tādos augstākās ķīmijas priekšmetos kā Asimetriskā un Dabas vielu organiskā sintēze; Enzīmi un Biomikroskopija. Lekcijas ir aktuālas informācijas pārpildītas, prasa nepārtrauktu koncentrēšanos 45 minūšu garumā, un ...