EL piezīmes

Galvenā ziņa, blogu šonedēļ lasa arī Dita. Satraucos. Dita skrien Magnētā. Nu jau patstāvīgi. Pozitīvi. Sestdien pārlidoju uz SWE, 8 dienu treniņnometne ar sekojošo 10Milu. Ceru iekāpt sezonas formā un atrauties no mācībām, pilsētas un pabeigt Markesu. Futbols - goood ! Lētajā kinoteātra dienā noskatījos Bada Spēles. Patika mežs. Filma skatāma, kaut arī gaidīju vairāk mūzikas. Šonedēļ Magnētā atkal apstiprinājās likumsakarība, ka, iespringstot uz ātrumu, vienmēr gaidāms sliktāks rezultāts kā reizē, kad atslābstot mierīgā tempā noripo distanci, jo, piemēram, ceturtdien lidojošajā Brekšu mežā gandrīz vinnēju distanci ar savu gliemeža reisu. Brīvo piektdienu pavadīju Jūrmalā, dārzā. Likās vērtīgi šopavasar apgraizīt kociņus. Cīnījos viens pret četrām wild ābelē. Lai uzvarētu, man vajadzēja gandrīz visu dienu, un tas ir grūtāk kā 8h rogainings, ienākot iekšā, uzreiz apkritu gultā, laikam no svaiga gaisa pārdozēšanas.

Pirmās dienas vidējā distance Rīgas Kausi. Pirmajā diena WRE posms. Jaunā karte un mežs ir lielisks, viens no labākajiem rajonā. Ar pamatīgu veģetācijas bagātību un tehnisks. Taču tā noteikti nebija Edgara diena un distance tiek veikta ar briesmīgu rezultātu. Līdz 13. kp kļūdiņas vēl varēja piedot, pārsvarā bakstīšanās, nevajadzīgu kp apmeklēšana un liekas apstāšanās kartes izlasīšanai. Uz 14. kp sajaucu dzeltenos ceļa labajā malā un tad jau sekundes pārvērtās minūtēs. Pēc kp paņemšanas nepadevos, turpināju iepriekšējā tempā. Līdz 19. kp vienkārši neieraudzīju, sāku šaubīties, trīsreiz pārliecinājos, vai esmu īstajā vietā, atkal daudz minūtes. Kļūda turpinājās arī uz nākamo kp, neieraugot bedri nogāze, kurai pārkritis koks. Finišēju mazajā sešiniekā un centos pēc iespējas ātrāk neveiksmi aizmirst. Otrās dienas vidējā distance Lietainajā otrās dienas vidējā distancē veicās stipri labāk. Jau skrienot uz startu, nopriecājos par labajām sajūtām, kas distances ļāva attīstīt labāko ...

Vai tu zini, ka es jau otro gadu studēju ķīmiju? Ķīmiju! Es apsolījos par to līdz grāda saņemšanai nečīkstēt, bet tagad ir pienācis neliels vājuma brīdis. Nē, vājuma brīdis, tas nebūtu precīzi. Drīzāk tagad tas ir kļuvis pavisam nopietni. Šonedēļ aptvēru, cik svarīgi tuvākajos mēnešos ir mācīties tieši fizikālās ķīmijas kursu. Termodinamikas, fāzu līdzsvaru un ķīmisko potenciālu matemātiskie un teorētiskie apraksti manās acīs ir viens no lielajiem vaļiem nozarē. Jāpabeidz Markess un jāsāk piestaigāt uz bibliotēku biežāk kā reizi nedēļā. Ja par treniņiem, tad šonedēļ mazliet mierīgāk, kā plānots. Jau daudz minētais muskulis atkal sācis pieprasīt atbildību. Tāpēc nedēļas beigās apmeklēju sonoskopijas kabinetu. Parādīja ekrānā, ka ar šķiedrām, locītavām, saitēm un Ahilu viss ir kārtībā, bet tāpēc jau sāpes nepazūd. Un es taču tik kārtīgi ēdu biezpienu! God Bless America(2011) ir viena no filmām, kuru es varētu ieteikt Tev noskatīties. Tāpēc, ka diezgan precīzi ekranizē manu domāšanu pē...

Ar Ziemeļu Divdienu 6.5km vidējo distanci un 14.5km garo distanci atklāju savu 2012. gada o-sezonu. Pirms sacensībām paspēju aizvadīt tikai četrus kvalitatīvus treniņus nedēļas laikā, jo skriet atsāku tieši pirms nedēļas pēc traumas daļējas izārstēšanas. Šonedēļ pieteicos uz sonoskopiju muskuļiem un saitēm, cerams, rezultāti apslāpēs manas bažas. Galvenokārt, aizvadīju dažāda garuma ātruma intervālus Magnētā pie reizes atsvaidzinot arī maršrutēšanas spējas mežā. Ja otrdienas Vecāķos pēdējos intervālus būtu grūti nosaukt par paātrinājumiem, tad ceturtdien kluba koptreniņā mežā, kur četrās īsās distancītēs ar kopējo startu bija iespēja ne tikai salīdzināt ātrumus, bet arī iejusties sacensību atmosfērā, kājās jutos pietiekami labi, lai nenožēlotu pieteikšanos sacensībām. Sestdienas vidējā distance Garciemā reizē bija arī kontrolsacensības Latvijas izlases kandidātiem, kas sapulcināja praktiski visus labākos. Pirmā pozitīvā ziņa, ka startēju tieši pirms diviem labākajiem izlases skrējē...

Lieldienas Tatros tomēr bija ļoti laba ideja. Kaut arī pirmajā rītā, pamostoties mājīgā kalnu hatā pusotru kilometru virs jūras, aiz loga nēsājās bieza migla, pēcpusdienā laiks noskaidrojās un Slovāku dabas lepnums atsedzās pilnā varenībā uz atlikušajām brīvdienām. Ja par visu pēc kārtas, tad turpceļā pusdienojām IKEA un pie reizes bagāžniekā iemetām pāris koka mēbeles. Tad piestājām Zakopanē, lai iesildīšanās nolūkā pastumtu ratus poļu pusē kalniem. Bieza migla un miskaste visur, kur skaties. Šeit es sapratu, kāpēc Polijas kalnos ir trīsreiz lētāk kā Alpos. Pēc tam pārbraucām uz Slovākijas pusi, apmetāmies minētajā kalnu būdā, lai nākamajā rītā dotos traversā caur mazo priedīšu mežu un dziļo sniegu. 2h30min maršruts mums prasīja 4h. Tā kā komandā bija arī pārītis mazu bērnu, es biju atbildīgs par ratu stumšanu/vilkšanu/nešanu/mešanu/stiepšanu pa šauro sniega reni. Tas bija patiesi smagi un ilgi. Kalnu taka, kas vasarā pārvēršas par tūristu maģistrāli, šoreiz prasīja pamatīgu piep...

Šodien beidzot mazliet uzskriešu, galvenokārt, sekojošā vieglā strečinga dēļ. Ir pazudušas sāpes un bažas par ikru, taču muskuli vēl izmeklēs ar ultraskaņu sonogrāfijā. Brīvajās dienās nodarbojos ar to, ko nevaru atļauties mācību laikā.  Simts vientulības gadi, lāpsta un zilās treniņbikses. Bet vispār gribēju atzīmēt, ka, tā kā 8. aprīlī sola slapju sniegu un mīnusus, nolēmu nedēļas nogali pavadīt Tatros. Neliels roadtrips ar ģimeni un draugiem. Līdz pēdējam brīdim nevarēju izlemt par braukšanu, taču māte paziņoja: "Kādam taču tie rati jāstumj!" Es nezinu, ko tur darīšu. Laikam jau tikai izklaidēšu sīko un atzīmēšos TESCO. 

Bez nevajadzīgām traumām ir noticis kaut kas arī pozitīvs. Tā kā ļoti spiedu uz mācībām un tikšanu ārā no nesekmības, universitāte bija galvenā prioritāte pēdējā mēneša laikā, studijām atvēlēto laiku gandrīz dubultoju. Apmeklēju Karjeras dienu, kas ir stipri grandiozāks pasākums, kā biju to iedomājies. Vēl viens iemesls, kāpēc uzskatu, ka RTU ir labākā augstskola Latvijā. Ja nebūtu treniņi, visticamāk, jau tagad es atrastos kādā farmaceitiskās vai pārtikas rūpnīcas kvalitātes kontroles laboratorijā. Tā kā organiskās sintēzes nodarbības kļuvušas sarežģītākas, neorganikā KCl kristāli izauguši lielāki par vienu kubikcentimetru un šķīšanas fizika izrādās līdz šim maz aprakstīta teorētiski, laboratorijas darbi fakultātē ir tīrā izklaide. Daudz vizinos ar velosipēdu. Dīvaini, ka septiņu mēnešu laikā galvaspilsētā vēl neesmu uzlidojis kādam virsū vai kāds nav pastūmis mani, tāpēc pašlaik nav refleksu lietot ķiveri. Jau kādu laiku rūpējos par Magnēta Twitter kontu, liek justies at...