EL piezīmes

Mēneša sākumā biju ierauts nelielā veiksmes taifūnā. Ievēroju, ka pārāk labi sanāk plānot laiku, sadzīve dzīvoklī kļuvusi labāka kā mājās, universitātē apmeklēju papildus lekcijas, jo viss pēkšņi liekas saistošs, laboratorija piedāvā daudz plašākas iespējas, kā biju cerējis, un vispār nekas nesāp. Nedēļām izvilku bez nepatikšanām, līdz mīklainu apstākļu dēļ piektdienas vakarā nokavēju lidmašīnu uz Zviedrijas gadskārtējām rudens stafetēm. Pēdējais sezonas starts, kuram pat biju pieklājīgi gatavojies, izpalika. Tā vietā ar puišiem veicām kārtīgu apjoma treniņu. Skriešanai tagad vismaz pāris mēnešu pauze. Pašlaik daudz braukājos ar velosipēdu, zīmēju karti Jūrmalā un mēģinu noapaļot nākamo piecgades plānu manai izaugsmei, jo līdz izlaidumam atlikuši mazāk kā astoņi mēneši. Pirmajā dienā likās, ka tas tikai mirkļa iespaidā, bet, tā kā pēdējās divas nedēļas to vien klausos, tad jāpaziņo arī Jums, ka, manuprāt, jaunākais KOL albums ir pašlaik labākais, ko klausīties vēsos darbadienu vakar...

Cerībā vinnēt jaunus meža apavus pamēģināju sacensties ultra -garajā orientēšanās distancē. Nebiju skrējis tik garu distanci jau pāris gadus, jo labi pazīstamas sekas, ko šāda organisma izsmelšana atstāj uz fizisko formu klasiskajām orientēšanās distancēm. Ķīšezera ZA kartēs notika ikgadējais Tautas rogainings, kurā jau otro gadu tiek piedāvātas maratona un pusmaratona pavēlēs orientēšanās distances. Startēju 22 km garajā reisā ar kopējo startu, un savus konkurentus sāku apjaust tikai pēc piektā km, kad izveidojās četru skrējēju grupiņa priekšgalā. Pirmo pusi taupīju spēkus, tāpēc pārsvarā turējos aizsardzībā, vērojot un izmantojot konkurentu kļūdas, t.i. etapa vidū mēdzu iepalikt pat vairāk kā 100m, bet kp paņēmu pirmais. Distance veda trīs apļos, un pēc pirmā apļa dzirdināšanas punktā bijām jau trijatā. Ja pirmajā aplī apmēram skrējām vagonā, tad otrajā aplī lielāko daļu orientējos individuāli, izvēloties maksimāli taisnākus variantus, kas beigās tomēr bija tik pat ātri, cik apkārt ...

Nedēļas nogalē ar Ditu ar rozā lēto aviokompāniju aizlidojām uz Bergenu Norvēģijā. Mums nebija konkrēta plāna, kā pavadīt četras dienas vienā no dārgākajām Eiropas valstīm. Izejot no termināla, mūs sagaidīja pamatīgi nokrišņi un līdzīga laika prognoze nākamajām dienām, tāpēc pilnīgas izmirkšana nolēmām doties uz austrumiem, kur gaidāmi maigāki laikapstākļi. Ar autobusus tikām līdz dzelzceļa stacijai, kur pāris minūtēs nopirkām biļetes pusotras stundas braucienam pa skaistāko dzelzceļa līniju, kādu līdz šim biju redzējis. Trīs vagonu sastāvs līkumoja pa ieleju caur neskaitāmiem tuneļiem, tiltiem un kāpa arvien augstāk virs jūras. Izkāpām mazā kalnu kūrortpilsētiņā Voss, kur mūs sagaidīja daudz pieklājīgāki laikapstākļi, taču piektdienas vakarā nekas cits, izņemot pāris pārtikas veikalu, nestrādāja. Pie cerētās kalnu taku kartes netiku, tāpēc nācās iztikt ar vispārēju shēmu informācijas centra skatlogā. Pirms došanās nopirkām pusotru litru ūdens, apēdām mājās saceptās maizītes un devā...

 Jau vismaz kādu 13. reizi septembra sākumā startēju Latvijas čempionātā vidējā distancē un stafetē. Pēdējos gados mani rezultāti tieši šajās disciplīnās čempionātā ir bijuši visaugstākie un tāpēc arī šogad savu treniņprocesu fokusēju tieši uz LČ. Pērn sasniegtais un junioru vecumā izcīnītā medaļa, pamudināja nebaidīties no šogad lielās konkurences, bet izvirzīt mērķi ieskriet top10 vidējā distancē un stafetē beidzot paņemt medāli. Uzreiz jāsaka, ka nekas no tā nepiepildījās. Vidējā distancē jau pašā sākumā likumsakarīgi mani vajāja vairākas kļūdas, kurās vainoju neizpratni par orientēšanos šādā apvidū. Biju pārāk pieradis pie pierīgas siliem un vairākos momentos pielietoju tehniku, ko parasti praktizēju pārredzamos un ātros apvidos. Nebeidzamā laika zaudēšana beidzās pie 6. kp, kad mani par 4' noķēra Jānis. Skrējiens iegāja pavisam citā gultnē. Sākumā turējos Jānim aizmugurē, temps bija gana labs, kaut arī brīžiem etapa vidusdaļā mēdzu JT pazaudēt, par orientēšanos bija jā...

Tad nu par visu pēc kārtas. Pašā mēneša sākumā Klubu stafetēs aizstāvēju sava kluba krāsas Latvijā lielākajās orientēšanās stafetēs. Tiesa gan, kā minēju iepriekšējā rakstā, šogad atkāpos uz otro kluba sastāvu, kurš šogad tāpat, kā arī trešais un ceturtais, bija pietiekami konkurētspējīgs ar citu fikso klubu pirmajām komandām. Skrēju pirmo etapu līdzās tādiem pirmā etapa meistariem kā Dr. KJ, ZG, AG, EB, kā arī igauņu RM. Jau pēc pirmā skatiena kartē, paralēli mēģinot izvirzīties priekšā starta vilnim, mana nelielā ilūzija par aizraujošu orientēšanos izgaisa. Kaut arī pirmais etaps bija pagarš un sākumā ātrums bija gana rezervēts, savu izkliedes kp paņēmu pirmais. Taču ceļā uz otro kp jau bija izveidojusies stabila līderu grupiņa 65 orientieristu smailē. Vadību pārmaiņus uzņēmās brāļi G, RM un Dr., kamēr es turējos aiz Saldus OK muguras, cenšoties pietaupīt spēkus. Ar katru nākamo grupiņa saruka. Temps stabili turējās zem 5 min/km. Punktiem burtiski skrējām pierē, jebkurš 5-10s līkum...

Atkal pārņēmis dzīves bez interneta valdzinājums. Cerams, ne uz ilgu. Starp citu, pirmo reizi publicēju ziņu no viedtelefona.

Domāju, nav vērts atgādināt, ar ko man asociējas Klubu stafetes un kāds emocijas nāk prātā, atceroties iepriekšējos gadus . Bijušas gan vairākas gandrīz uzvaras , gan vilšanās .  Pirms mēneša jau rakstīju, ka sezonas galvenie starti man būs stafetes un ka sistemātiski gatavojos tieši šim mērķim. Šogad izveidojās situācija, ka konkurence uz pirmo komandu, precīzāk pirmo un pēdējo etapu, bija tik liela, ka nācās rīkot atsevišķas atlases sacensības. Jau pērn sapratu, ka vislabāk sasniegt formas virsotni man izdodas, ja sacensībās neskrienu biežāk kā 2-3 reizes mēnesī, tāpēc augustā nepiedalījos virkne Latvijas kausa mačos Vidzemē. Tāpat nepiedalījos vairākos kluba koptreniņos un relatīvi apjoma un intensitātes ziņā  neieguldīju tik daudz treniņdarba, cik pārējie 1. komandas kandidāti. Tādēļ komandu sastādītāja un kluba šefa acīs mana vērtība 1. komandas pieteikumam kritās, neskatoties uz manu stabilo sniegumu stafetēs iepriekš. Nedēļu pirms vārdiskā pieteikuma termiņa beigāmn ...