EL piezīmes

Ziemassvētku brīvdienas sākās ar 14 stundu ceļojumu uz Rīgas lidostu. Bāzeli pamatu jau piektdienas vēlā vakarā, kad ar vācu nakts vilcienu pārbraucu uz Manheimu. Pusdivos naktī, izkāpjot no vagona, mani sagaidīja vietējo jauniešu klaigas, sasistas pudeles un smēķētāju bariņi pie bāriem. Kamēr 2 h gaidīju autobusu uz Hānas lidostu, lai nenosaltu, apstaigāju pilsētas centru, uzvilku visas līdzi paņemtās apģērba kārtas un pacietīgi skaitīju minūtes. Autobusā beidzot atlūzu uz pusotru stundu, kas bija arī vienīgais šīs nakts miegs. Mazajā lidostā ierados puspiecos no rīta un ieturēju pirms izbraukšanas sagatavotas brokastis, sēžot starp uz čemodāniem gulošiem tūristiem. Saullēktu sagaidīju zili baltajā lidmašīnā, kas pa taisno devās uz RIX. Atlika vien pārdomāt, vai nakts piedzīvojumi bija uz pusi lētākas biļetes vērti? Vēl pāris gadus atpakaļ biju sajūsmā par šādu ceļošanu. Jau ceturto dienu dzīvojos pa Jūrmalu. Lēnām izlaižos. Ēdu daudz gaļu, no rīta mazliet uzskrienu, vietējos taujāju...

Varētu teikt, ka pēdējās darba dienas laboratorijā vienkārši atsēžu. Taču, jo tuvāk nāk vienpadsmit dienu atvaļinājums, jo vairāk saprotu, ka neliela māju sajūta ir arī šeit. Tā sajūsma par lidojumu mājup vairs nav tik izteikta, kā vēl pāris nedēļas atpakaļ. Bet skriešanai arī nav ne vainas. Atļaujos skriet pirms darba, pēc darba un darba laika, un laikam jau nevienam tik lielā uzņēmumā tāpat neinteresē. Pagaidām ir motivācija līdz mēneša beigām sakrāt vismaz vienu 8 h treniņnedēļu. Progress ir tas, ka man sāk trūkt skriešanas drēbes, pietiek tikai diviem, trim treniņiem, no kuriem viens ir iekštelpās. Precīzāk, nākas doties uz veļasmašīnu biežāk kā reizi nedēļā. Sen neesmu rokās turējis kompasu, tāpēc mēģināšu brīvdienās tikt uz abiem Magnētiem, un nākamnedēļ arī, jo pagaidām mainīgie manos skrējienos ir tikai augstuma starpība un ātrums.

Pēdējās brīvdienas bija gana siltas, lai diennakts gaišo laiku pavadītu ārpus mājas uz velosipēda. No rīta jau sapratu, ka riktīgi apnicis mācīties, un kaut kur jāaizmin. Kopā ar H pirmoreiz kārtīgi izvizinājāmies otrpus vācu robežai, meklējot jaunus tirdzniecības un kultūras centrus. Laikam riteņbraukšana man ir kļuvusi tikpat nopietna aizraušanās kā skriešana vai orientēšanās. Dažbrīd liekas, ka no rīta izdodas pamosties tikai to septiņu minūšu satiksmē līdz stacijai dēļ. Ja Tev viss apnicis, paskaties svaigas un krāsainas bildītes . Drīz.

Iespējams gaidītākais notikums šonedēļ bija svētku vakariņas darbā. Līdz šim tādās īstās korporatīvajās ballītēs biju paviesojies vien pāris reižu, piemēram, pērn ar Ditas tipisku biroja kolektīvu Vecrīgas restorānā likās diezgan šiki, taču to nevar salīdzināt, ar kādu vērienu Ziemassvētku brīvdienu tuvošanos atzīmē vairāk kā 200 ķīmiķu un biologu komūna. Par ēdienu un dzērienu bufeti varētu veltīt veselu rindkopu. Varbūt arī šova programma ir apcerējuma vērta, taču svarīgākais fakts, ka piecās stundās iepazinos un atcerējos arī vārdus četras reizes vairāk kolēģiem nekā pēdējo piecu mēnešu laikā. Neformāla gaisotne interesējos par kolēģu karjeru, motivāciju un pieredzi. Likās vērtīgi uzzināt, cik lielu lomu spēlē izglītība, skolas nosaukums, specifiskas prasmes, pieredze vai vienkārši valodas zināšanas, pretendējot uz augstāku amatu. Man tomēr interesē, vai izvēlos maģistra programmu, kas interesē gan man, gan darba devējam. Ak, jānostrādā vēl pēdējā nedēļa šogad.

Dzīvoklī nedēļas sākumā atslēdza internetu. No sākuma, kamēr vispār nebija variantu, vakaros varēja vieglāk aizmigt, padomāt vai atlika laiks, neizmantojot pusfabrikātus, pagatavot vakariņas. Žēl, ka pēc pāris dienām dienām pieslēdzāmies kaimiņiem. Tikko atgriezos no svētdienas pēcpusdienas skrējiena pa ierasto pilsētas ziemeļrietumu nomali. Likās, ka tik vēsā un pelēkā laikā daudz brīvdienu aktīvās atpūtas cienītājus nesatikšu, taču pēc noskrietiem ~ 8 km meža vidū sastapu veselu baru, kas, spriežot pēc numuriem un marķējuma ceļa malā, sacentās vietējās sacensībās. Bez šaubām, es čaļiem pievienojos un nekautrējos izkāpt no garlaicīga aerobā ritma, vidējo pulsu palielinot par 40 sitieniem, lai tiktu līdzi, parūpētos par jautrību un provokācijām grupā pēdējos 6 kilometros. Ne katra treniņa laikā var cienāties ar saldiem dzērieniem un mandarīniem, tāpēc jāatzīst, ka biju sajūsmā par savu pēcpusdienas atrakciju. Vispār brīvdienas un brīvo laiku kopumā pavadu dažādos veidos lēnām uzlaboj...

Pirms sāku rakstīt, gribējās atcerēties, ar ko nodarbojos un nogurdināju prātu tieši pirms gada. Parasti mēdzu tādos brīžos pašķirstīt paša blogu, taču pērn šajā laikā neko daudz rakstījis nebiju. Atceros tikai, ka pēc garas darba dienas lekcijās un universitātes laboratorijā vakarā ar Ditu istabā, klausoties pēdējo KOL albumu, mizojām apelsīnus. Tāpat kā šodien, no rīta pamostoties, ārā vēl bija tumšs, bet, iznākot no darba, jau nakts.  Sākoties decembrim, laikam nu jau instinktīvi gribas plānot treniņus, iegrimt garos un tumšos skrējienos un papētīt treniņdienasgrāmatu. Vakar, apmeklējot kārtējo orientieristu zāles treniņu, galvenā trenere atļāvās pajautāt, vai nevēlos iestāties vietējā klubā. Nezinu kāpēc, es aiz pieraduma atcirtu, ka esmu šeit tikai līdz gada beigām. Laboratorijā manam trešējo spirtu reducēšanas projektam, ar kuru nodarbojos jau vairāk kā divus mēnešus, ir redzams gals un arvien biežāk ar menedžeri apspriežam nākamo pētījumu. Tāpat beidzot varēšu izmēģināt k...

Dzīvojot Šveicē, cītīgi sekoju līdzi savam budžetam. Tā kā tagad manus ienākumus praktiski pilnībā veido ikmēneša alga, tad interese par tēriņiem ir stipri lielāka, kā laikā, kad rokasnaudu izmaksāja vecāki. Vienmēr MS Excel izklājlapā detalizēti dokumentēju visus izdevumus un iedalu tos piecās kategorijās. 1000,- Fr = 832,- EUR Ātri vien te tapa skaidrs, ka varu kādu daļu mēneša ienākumu uzkrāt. Ja sākumā to darīju neapzināti, tad ar pārvākšanos uz lētāku dzīvesvietu Septembrī jau izvirzīju 3 konkrētus finanšu mērķus: krāt naudu studijām maģistratūrā nākamgad, katru mēnesi samazināt kopējos izdevumus vismaz par 5% un stingri ievērot Maslova piramīdu, izvēloties pakalpojumus un izklaides. Pēc pēdējo piecu mēnešu rezultātiem var secināt, ka dzīvošana Bāzelē man izmaksā ap ap 1000,- frankiem mēnesī. Ja izdevumi saglabāsies pašreizējā līmenī, tad līdz aprīlim, kad plānoju lidot atpakaļ, būšu sakrājis dzīvošanai Skandināvijā vienam mācību gadam. Jāatzīmē, ka veselības apdrošināšana...