EL piezīmes

Pēc tam, kad nedēļas vidū biju nonācis kādas infekcijas varā un pārcietu paaugstinātu ķermeņa temperatūru, tradicionāli lieliskās BZ dzimšanas dienas ballītes izklaides draugu lokā pēc četru dienu piesardzīga dzīvesveida liecināja, ka atkal esmu atguvis spēkus un ka vēl mazliet varu paspēt pastrādāt pie fiziskās sagatavotības Jukolai pēc divām nedēļām. Bet vispār pēdējā laikā vairs nav motivācijas trennēties regulāri, un izskatās, ka nakts stafetes būs jāizvelk uz svaigumu.

Atgriežoties no SELL spēlēm, mana motivācija vākt treniņstundas bija ievērojami kritusies. Noskrēju vien divas pēcpusdienas distances kādā no tuvākajiem o-seriāliem. Tā kā dzīvoju Jūrmalā un uz galvaspilsētu aizbraucu vien pāris dienas nedēļā, tad otrdienās skrienu Silvas Tukuma apkārtnē, kur tiek piedāvāts stipri mežonīgāks apvidus kā Pierīgā. Lai arī distances ir īsākas, tās ir ievērojami smagākas, ja ne pat sarežģītākas, ar stāviem pauguriem, daudzveidīgiem ūdens šķēršļiem, kas spēlē lielu lomu ceļu variantu izvēlē, un plašu veģetācijas spektru, taču nav nekā no sīki izzīmēta pushorizontāļu reljefa un lielas ļaužu masas, kas pavadīja Rietumkrasta Magnētā Lielupē. Svētdien startēju stafetēs Baldones apkārtnē, kur šogad komandā ar MP un ZG aizstāvējām Rīgas čempionu titulu. Komandas biedri parūpējās, lai pēdējā etapā dotos līdera statusā un ar pāris minūšu handikapu pār JT no Ozona, principiālajiem konkurentiem. Mazais atstatums uzdzina patīkamu stresu, kas, principā, arī ir tas, kas...

Kaut arī RTU jau absolvēju, neatteicu vēl šogad papildināt universitātes komandu un nest tās vārdu starptautiskā arēnā, kamēr to ļauj sacensību nolikums. 3 dienu studentu spēles norisinājās Kauņā, uz kurieni ar MP un IB un vairākiem citu sporta veidu pārstāvjiem kopīgi devāmies jau ceturtdienas pēcpusdienā. Jāatzīst, ka šoreiz paredzētos 3 startus (sprints, vidējā distance un sprinta stafete) nebūt neuztvērām tik nopietni, cik varbūt treneri gaidīja. Drīzāk meklējām piedzīvojumus visā, ko spēles piedāvāja. Kopīga braukšana un pļāpāšana autobusā, pilnīgi jauni draugi, dzīvošana kopmītnēs, knapās ēdienreizes, tā komandas sajūta un ballītes principā bija arī tas, ko vēlējos piedzīvot nedēļas nogalē, jo, cik gan ilgi vēl varēšu saukt sevi par studentu? Nejauši sanāca kārtīgi iepazīties ar peldēšanas sporta veidu un tā aizkulisēm. Ne tikai sekoju līdzi, kā peldbaseinā tiek sadalīti vieni medaļu komplekti pēc otra, bet arī interesējos par detaļām, treniņiem, sasniegumiem un piedzīvojumiem....

Pirms sestdienas naktī gaidāmās stafetes uz Stokholmu pārlidojām jau otrdien, un pa taisno devāmies uz kluba māju, kur pēc koptreniņa fantastiskā apvidū risinājām etapu sadalījumu un citus ar 10Milu saistītus jautājumus. JT tika piešķirts pirmais (14 km), man otrais (10 km) un MP pēdējais etaps (17 km). Atlikušajās dienās līdz stafetei veicām vairākus treniņus kartēs, arī tumsā. Noskrējām arī reģionālas sprinta sacensības, kurās, lai arī tehniski brāķu praktiski nebija, skriešanas ātrumu un attiecīgi vietu rezultātu tabulā stipri ietekmēja mans vēders. Citādi gaidāmajam nakts etapam gatavojos ļoti nopietni, ievērojot līdz šim uzkrāto pieredzi par labākās formas sasniegšanu. Tā kā dzīvošanas apstākļi tāpat kā iepriekšējā komandējumā bija vienkārši apskaužami, tad nolēmām ērto dīvānu nepamest līdz pat pēdējam brīdim un sieviešu stafetes tiešraidi vēl vērot mājās. Šoreiz sacensību arēnā ieradāmies vien pāris stundas pirms nakts stafetes starta. Leģionāri JT savu uzdevumu veica lieli...

Līdz vienam no sezonas gaidītākajam, ja ne pat galvenajam, startam Zviedrijā atlikusi mazāk kā nedēļa. Rit pēdējais treniņcikls ar uzsvaru uz ātruma, spēka un specifiskiem orientēšanās treniņiem apvidū. Pārējā laikā pārsvarā dzīvojos pa Jūrmalu. Nav nekāda vaina, ja neskaita, ka īsti nav pašam sava gultas vieta. Tā kā Dita vēl nav atgriezusies no studijām Zviedrijā, neiebilstu pret istabas dalīšanu ar māsu, bet reāli izskatās, ka tuvākajā laikā atkal nāksies meklēt istabu vai pat dzīvokli diviem. Skaidrs tikai, ka esmu pārāk pieradis dzīvot viens un laikam vairs nespēju objektīvi novērtēt primārās vajadzības, kas nepieciešamas dzīvojot divatā.  Tikmēr siltumnīcā esmu iesējis redīsus un salātus, ir ko ņemties ar lejkannu ik pa laikam. Jāpalīdz vecākiem mājas darbos, uzsāku zāles pļaušanas sezonu. Tāpat neatsaku lielākām vai mazākām haltūrām, kamēr kategoriski izvairos no pilna laika darba piedāvājumiem. Mērķis vasarai jau ir izlemts. Esmu manāmi iejaucies ģimenes ēšanas para...

Līdz ar atgriešanos dzimtenē manas sportiskās aktivitātes ir tikai augušas. Bez ierastajiem intervāliem, piemēram, regulāri apmeklēju arī Rīgas orientēšanās seriālus darbadienu pēcpusdienās, izbraucu īsāku vai garāku maršrutu ar velosipēdu, izmēģināju arī velo-o. Taču galvenie notikumi sportā šonedēļ bija orientēšanās nakts stafete Pipariņos un piedzīvojumu distance Carnikavā. Mēness stafetes 3. etaps 4 etapu stafetei Cēsu pievārtē pieteicos ar domu atsvaidzināt nakts-o iemaņas. Lai arī šogad Mēness stafetei nokomplektējām pat divas komandas, nācās atzīt, ka šogad par augstām vietām necīnīsimies. Varbūt pat jautrāka par distanci bija brauciena kompānija, kurā šķiet lielākā daļa no mums piektdienas vakarā jūtas vislabāk. Lai noķertu to fantastisko sajūtu jau nevajag daudz, kaut vai tikai pilnu sarkano busiņu demonstratīvi piestāt  pie viena no pretrunīgākajiem pilsētas restorāniem un ar draugiem pāris stundas pirms starta aprīt papīrā ietīto pārtiku, par kuru vēders, bez šaubām...

Rīgas Kausu otrajā dienā jau pirms brokastīm jutu, ka kājās ne tuvu nav tas vakardienas svaigums, taču daudz par to neuztraucos, bet centos pēc iespējas labāk iesildīties un noskaņoties gaidāmajam reisam, kas solīja pavisam citu orientēšanos, salīdzinot ar iepriekšējās dienas individuālo distanci. Sacensību jaunums, iedzīšana pēc iepriekšējās dienas rezultātiem, drīzāk lika pielietot orientēšanās stafetēs nepieciešamās dotības. Karte ar trajektoriju Startēju salīdzinoši brīvā logā starp skrējēju grupām, un bez lieka satraukuma distances pirmo pusi orientējos vienatnē. Kļūdas praktiski nepieļāvu, taču jutu, ka nespēju attīstīt vēlamo skriešanas ātrumu. Pie 16. kp mani panāca vērienīga sekotāju grupa, mans temps acīm redzami nebija kaimiņvalstu sportistu līmenī. Pēc pāris etapiem jau atrados grupas aizmugurē un cīnījos par tās nepazaudēšanu, labojot priekšā skrienošo kļūdas. Biju pārsteigts, kad grupai pievienojās vairāk kā pusotru minūti priekšā startējušais ZG, kas deva kaut nelie...