EL piezīmes

Es pat nezinu, ar ko sākt. Ar to, ka nu esmu gana pazīstams ar studentu dzīves spožumu un postu? Ar to, ka drīzāk esmu sekmīgi integrējies vācu sabiedrībā, nekā zviedru? Vai ar to, ka esmu iemācījies stundām lasīt zinātnisko literatūru, bet nespēt uzrakstīt nevienu oriģinālu teikumu par to? Ja jāpiemin ievērības cienīgus piedzīvojumus universitātē, tad 12 stundu modelēšanas sacensībās varēju likt lietā savas orientēšanās prasmes. Uzdevums bija elektronu blīvuma kartē iemānīt pusi no imunoglobulīna, un precīzākais proteīna struktūras modelists tiktu pie kino biļetēm, saldumiem vai dāvanu kartes. Mans modelis noteikti nebija apbalvošanas cienīgs. Jau pēc pirmajām stundām tā sāka sāpēt acis no blenzšanas monitorā, ka solīju savu karjeru šajā virzienā noteikti nebīdīt. Daudz saudzīgāk bija mikroskopā papētīt izaudzētos proteīna kristālus. Daudzkārt mazāki, kā RTU neorganikas laboratorijā audzēties, taču pilnīgi pietiekami difrakcijai. Patīkami skatīties kalendārā, ka semestris tuvojas be...

Upsalā pašlaik studēju savu pirmo īsto proteīnu kursu. Salīdzinot ar iepriekšējo, šis ir stipri prasīgāks gan laika, gan darba ziņā. Universitātē sanāk pavadīt visu dienu, galvenokārt apjomīgo laboratorijas darbu dēļ (nedēlu ilga tripeptīda sintēze, trīs dienu proteīna attīrīšana). Lekcijās var arī just, ka trūkst kārtīgu priekšzināšanu bioloģijā, ko cenšos labot pirms gulēt iešanas, palasot Lenindžera bioķīmiju. Kā jau ierasts, klāt nāk eseju rakstīšana un grupu projekti. Tā kā katrā no šiem mājas darbiem pēc iesniegšanas/prezentēšanas tiek doti vērtīgi komentāri, ieteikumi, labojumi no pasniedzēja, raisot akadēmisku diskusiju, tad esmu apjautis, cik efektīvs ir šis pašmācības līdzeklis un cik vērtīgas beigās ir studijas šeit, salīdzinot ar manu bakalaura izglītību. Patīkami, ja pārbaudījums nebeidzas tikai ar pliku vērtējumu. Jāatzīmē, ka pēdējo eseju par polipeptīdu ne-ribosomālo sintēzi rakstīju praktiski no nulles, jo līdz šim akli uzskatīju, ka proteīni tiek sintezēti tikai un vi...

Uzrakstīju pirmo eksāmenu. Smagākais uzdevums bija koncentrēties un nosēdēt pie galda 5 stundas lielā zālē kopā ar vairāk kā simts studentiem. Dažbrīd nevarēju atrast vārdus angļu valodā, piemēram, raksturojot garu DNS fragmentu kustību elektroforēzes iekārtā vai, kāpēc anti-paralēlas alfa-spirāles enerģētiski ir izdevīgākas par paralēlām proteīnu trešējā struktūrā. Pēc pārbaudījuma biju garīgi izsmelts, par ko liecināja sekojošā zviedru valodas nodarbība, kuru vienkārši atsēdēju. Vakarā ar klases biedriem tradicionāli satikāmies studentu bārā, lai pakomentētu kopā pavadītās piecas nedēļas ar kolorīto pasniedzēju. Bet, lai arī tik tikko spēju atcerēties vārdus un iepazīties ar biedriem tuvāk, tikai ar apmēram trešdaļu turpināšu studijas nākamajā priekšmetā.

1. etaps manā izpildījumā Oktobra sākumā par tradīciju kļuvusi dalība orientēšanās klubu stafetē Zviedrijā. Šogad pēc ilgāka pārtraukuma skrēju 1. etapu, kas asociējas ar masu startu, haosu un gariem vagoniem. Pirms starta nebija pats labākais noskaņojums. Arēnā ierados ap saullēktu, tikai tējas dēļ izdevās nenosalt, pļavas klāja salna, iesildoties negribējās vilkt nost cimdus. Distance bija tieši tik vienkārša, cik biju to iztēlojies. Uz 1. kp vispirms apmeklēju izkliedes punktu, mazliet samulsu, atstāju minūti, lai atrastu savu punktu, bet vispār tā bija arī vienīgā vērā ņemamā kļūda distancē. Turpinājumā lēnām kāpināju tempu un rāpos uz augšu rezultātu tabulā. Ja par fizisko sniegumu, tad jutos stiprs kalnos un zaļajos, bet ļoti pietrūka skriešanas ātrums atklātajās vietās (vidējais temps 5:49 min/km, minūti uz km lēnāks kā līderiem). Pēc 1. kp kļūdas centos to kompensēt ar taisnāku trajektoriju turpmākajos etapos, taču daudz tādā veidā vinnēt šodien nevarēja. Finišēju tikai 165...

Universitātē tagad apmeklēju biofizikālās ķīmijas nodrabības. Lekcijas mazliet atgādina 2. kursu Ķīpsalā, taču Uppsalā depresīvā teorija un vienādojumi tiek papildināti ar reāliem bioķīmījas eksperimentiem. Risinot uzdevumus, secināju, ka esmu aizmirsis, kā uz papīra uzzīmēt un aprēķināt pat lineāru vienādojumu grafikus, bet citādi esmu sajūsmā par priekšmetu. Varbūt jau minēju, cik aktīvs ir vietējais orientēšanas klubs, un arī šonedēļ patīkami pārsteidza piedāvātie koptreniī. Piedalījos divos fantastisku orientēšanās koptreniņus. Sprinta intervālu treniņš, kur piedalījās arī vietējā elite, dramatiskos laikapstākļos ar kopējo startu piedāvāja 6 aizraujošas distances pilsētas centrā. Tik daudz emociju un cīņas atgādināja, kāpēc tas ir mans mīļākais sporta veids. Pāris dienas vēlāk tikāmies tuvējā pilskalnā, kur salīdzinoši mazā atklātā teritorijā izskrēju piecas ātras distances mikroreljefā. Iztēlojos, kā varētu būt 25Mannā pēc divām nedēļām, kur šogad skriešu pirmo etapu. Patīkams sa...

Nedēļas sākumā pārmērīgi daudz laika pavadīju pie datora, gatavojot 3 lappaspušu eseju un prezentāciju par jauniem cukuru enzīmu inhibitoriem un to iespējām. Interesantākais, ka tā vietā, lai stundām klejotu pa referatīvajiem žurnāliem un datubāzēm atlasot vērtīgu informāciju šajā lauciņā, vēlējos pamēģināt jau sen prātā esošu īscēlu. Uzrakstīju e-pastu apskatraksta autoram, kurš, mauprāt, ir viskompetentākais šajā lauciņā, un varbūt atradīs laiku, lai izlasītu manu slinkumu. Neloloju cerības, ka saņemšu atbildi, jo autorus, kuri publicējas kādā no vispār atzītajiem zinātniskajiem žurnāliem, iztelojos, kā ļoti aizņemtus vīriņus, kuri e-pasta lietotnē pārsvarā nodarbojas ar mēstuļu dzēšanu. Bet jau pēc pāris stundām saņēmu saites uz pāris superīgiem rakstiem, no kuriem viens pat bija vēl nepublicēts, un visi lieliski iederējās manā pētījumā. Lai arī, cik droši es varētu justies par iegūtajām zināšanām, tas nemainīja faktu par vājajām uzstāšanās prasmēm. Prezentācijā nevienu brīdi nepask...

Jāsaka godīgi, ka mācību tempi pirmajās nedēļās mazliet pārsteidza. Lai arī pašlaik rit tikai viens mācību ievadkurss (Current Trend in Chemistry), grupu un individuālie mājasdarbi paredz lasīt un atreferēt diezgan lielu literatūras apjomu. Varbūt tā ir tīri mana vaina, ka neesmu iemācījies raiti orientēties zinātniskajās publikācijās vai atcerējies, kā studē, bet semestris iesācies smagnēji. Jāpierod katru dienu lekcijās pavadīt 4 h.  Divi no trim pēdējiem mājasdarbiem bija jāveic grupās, kas pats par sevi jau ir izaicnājums, ņemot vērā valodas prasmju un tautību pārstāvniecību kursā, taču biju mazliet pārsteigts, ka vairāki grupas biedri nebija dzirdējuši par dokumentu rediģēšanu tiešsaistē vai automātisko atsauču programmām. Ko par citiem, ja pats nostājoties auditorijas priekšā un iedomājoties, ka tagad angliski būs jākomentē pāris šķirkļi uz ekrāna, uzreiz atcerējos trīcošās rokas un sažņaugto balss tembru, kaut arī pēc bakalaura aizstāvēšanas jau šķita, ka esmu ticis tam pār...