EL piezīmes

Pēc Šveicē pavadītiem gandrīz diviem gadiem biju saticis vien uz pirkstiem skaitāmus Latvijas pilsoņus. Tas protams nav tik draņķīgi, cik latviešu valodu dzirdēju Upsalā, taču latviešu valodu Rietumeiropā cerēju dzirdēt biežāk kā vien pāris reizes mēnesī.  Valsts svētku nedēļas nogalē iepazinos ar vēl vismaz duci latviešu. Vispirms, 18. novembrī ar Ditu pievienojāmies latviešu skrējēju grupai, kas lēnā solī veica ap 15 km garu Latvijas robežas kontūrai līdzīgu maršrutu pa Cīrihes ielām. Skriešana bija gan diezgan simboliska, 6-7 min/km, bet vairāk socializēšanās, kur ar citiem latviešiem priecīgā gaisotnē bazarējām par sadzīviskiem jautājumiem. Pēc kopīga foto finišā spriedām, ka skrējiens sanācis kā lielisks svētku dienas sākums un jāpadara par tradīciju. Vakarā apmeklējām neatkarības dienai veltītu deju un koru koncertu, kas pulcēja vairāk kā simts tautiešu. Sākumā patriotiski nodziedāja himnu, pēc kuras atskaņoja Vējoņa kunga lasīto uzrunu ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, kuru...

Viens no iemesliem, kāpēc vēl joprojām notriecu stundas formatējot kārtējo subjektīvo laika atspoguļojumu savā blogā, ir pārliecība, ka agrāk vai vēlāk ieskatīšos Blogger arhīvā, it sevišķi, vājuma brīžos, kad pēkšņi vairs neredzu jēgu turpināt iesākto jeb vienkārši iztēloties konkrēto vietu un laiku perspektīvā. Varbūt analoģisks lekciju pierakstiem, kurus glabā gadiem pēc studiju beigām ar domu, ka hipotētiskā brīdī tos iedomātos pārlasīt. Nē, tā nenotiek! Pēc trīs mēnešiem pilna laika zinātniskā asistenta amatā nolēmu īsi aprakstīt manu ikdienu Cīrihē. Ap 7 no rīta izkāpju no gultas un vienatnē iekapāju šķiedrvielām bagātas brokastis. Pēc mazāk kā 30 minūtēm ar velosipēdu jau esmu pametis dzīvokli, un dodos uz universitātes campus , kas no dzīvokļa ir skatiena attālumā. Gandrīz 2 km garais ceļš uz darbu varētu šķist sīkums, taču ceļā vēl jāpārvar nepilnus 100 m augsts kāpums. Kā varēt noprast, laboratorijā ierodos jau gana možs, un parasti izvēlos nestāties rindā uz institūta kaf...

Iepriekšējā ziņā minētais saspringtais darbs pie publikācijas ir galā. Lai arī eksperimentāli nepaspējām atspēkot visus recenzentu komentārus, apkopojām pētījumu tādā stadijā kā ir, neplātoties ar nepārbaudītiem faktiem. Nākamās divas nedēļas atļāvos klaji saīsināt darba laiku, vairāk izklaidēties, padomāt ilgtermiņā. Ar KK izbraucām pavērot zelta rudeni ārpus Cīrihes nelielā velotūrē. Pārsteidza fantastiskais laiciņš, kas lauku ainavu uz Alpu fona padarīja izteikti fotogēnisku. Sasniedzot maršruta augstāko punktu, piestājām ceļmalā nelielam piknikam ar reģiona panorāmu. Spriedām, ka skats nemaz nav sliktāks par Gaujas senleju. Kopumā sanāca izbraukt ļoti interesantu maršrutu, ka sāku plānot jau nākamo.

Doktorantūra sākusies diezgan saspringti. Kopš augusta institūtā gādāju par to, lai tiktu publicēti mana maģistra darba pētījuma rezultāti. Zinātniskais raksts tika iesniegts žurnālam jau pavasarī, taču pirms nepilniem diviem mēnešiem saņēmām recenzentu komentārus un ieteikumus papildus eksperimentiem. Ja daži uzdevumi bija vienkārši un necerēti veikli paveicami, tad, mēģinot atrisināt atlikušos, radās virkne jaunu atklājumu, un vēl vairāk jautājumu bez atbildēm. Recenzenti uzstādīja termiņu mūsu atbildes sniegšanai, tāpēc vienmērīgs stress paspēt laikā pēdējās nedēļas bija kļuvis par manu ikdienu. Piemēram, tipiska izmisuma situācija, kad daudzsološākie analīžu rezultāti izvēršas pretrunā iepriekš pieņemtiem faktiem un eksperimentiem. Tādos brīžos, protams, sāku apšaubīt savus novērojumus, un nezinu, kam vairs ticēt. Tādos gadījumos cenšos pēc iespējas vairāk komunicēt ar kolēģiem par pētījuma attīstību, kā arī nepārliecinošos rezultātus kompensēt ar dziļāku datu analīzi. Kaut arī ...

Uz Limat dambja pie Werdinsel Šveicē vasara šķiet par pakāpi spridzīgāka kā Jūrmalā. Varbūt tāpēc, ka pēdējās nedēļas vairāk laiku atvēlu izklaidēm un tīrai atpūtai ar draugiem un kolēģiem no laboratorijas. Iepriekš jau minēju, ka neatņemama tveicīgas dienas sastāvdaļa Cīrihē ir upmalas apmeklējums. Bez tā vēl atklāju plostošanu, un jau pirmajās dienās izlēmu izlēmu investēt jaunā piepūšamajā laivā. Pirmajā nobraucienā pārliecinājos, ka upe ir stipri straujāka, kā pierasts Latvijā, un airus jāizmanto tikai stūrēšanai. Tāpat ērti, ka apmēram 2 stundu laivošanas galapunkts ir mazpilsētas dzelzceļa stacija ar skaistu piknika vietu un regulāru satiksmi atpakaļ mājās. Ar brāli Pie mēneša spilgtākajiem notikumiem jāpiemin Cīrihes Street Parade  apmeklējums, kas principā no Rīgas svētkiem atšķiras tikai ar auditoriju (~2 milj.), un doktorantu pašpārvaldes organizētais volejbola turnīrs starp amatieru komandām no dažādām bioloģijas pētnieku grupām  campusā. Tarzāniņā Š...

Šomēnes pārcēlos uz dzīvi Cīrihē. Nav tā, ka esmu baigā sajūsmā. Varbūt pārāk pieradu pret latviešu valodas vai kopdzīves, vai varbūt fantastiskais atvadu vakars ar draugiem īsi pirms aizbraukšanas iedvesa pamatīgu vientulību jaunajā dzīvesvietā. Pēdējo reizi tik skumji jutos, uzsākot praksi Bāzelē īsi pēc bakalaura diploma saņemšanas, un ilga vairākas nedēļas. Tobrīd sajūtas bija pilnīgi adekvātas, ņemot vērā, ka 23 gadus nebiju pametis dzimteni ilgāk kā nedēļu, bet beigās tās izdevās racionalizēt un tikt pāri. Savukārt, tagad liekas, ka varbūt esmu kļūdījies. Samulstu, vai lēmums pamest Latviju un doktorantūras ieguvumi ilgtermiņā atspēko cilvēciskas vajadzības īstermiņā. Darbakakts Esmu parakstījis darba līgumu kā zinātniskais asistents mikrobioloģijas institūtā uz vienu gadu. Lai arī pats to pozicionēju kā pašsaprotamu, patiesībā, kvalificēšanos tik prestižas augstskolas doktorantūras programmā neviens man tā nedāvinās. Lai sauktu sevi par filozofijas doktora kandidātu, sākumā...

Jāsaka, ka biju vīlies pēc Red Hot Chilly Peppers koncerta Lucavsalā. Tā kā koncerta teritorijā ieradāmies dažas stundas pirms sākuma, tad viena no laika īsināšanas nodarbēm bija FBI rīkotā pasākuma salīdzināšana ar trīs dienu mūzikas festivālu Salacgrīvas Zvejnieku parkā. Pirmais, kas iecirtās acīs, bija sabiedrības atšķirības, Rīgas mikrorajonu pamatiedzīvotāji pretstatā Baltijas hipster jaunatnei un ģimenēm. Pirms koncerta uzkrāto sajūsmu varēja ātri aizmirst, galvenokārt, diametrāli pretējās savstarpējās sapratnes un pieklājības normu dēļ. Salacgrīvā vairāku mākslinieku uzstāšanās Tāpat mūzikas pasākumiem nepieradinātā publika tā vien gaidīja brīdi, kad pēc iespējas lielāku daļu iemūžināt draņķīgā video materiālā, kamēr Positivus nepacietīgos atturēja no telefona izstiepšanas virs galvas, skaidri ziņojot, ka viss kultūras saturs pēc pasākuma būs skatāms televīzijā. Nevaru nepieminēt primitīvos skatuves gaismošanas risinājumi, kurus tā arī nepapildināja neviens specefekts pipar...