EL piezīmes

Šveices vasarā vairāk kā  via-ferrata  un kalnu pārgājieni mani aizrauj orientēšanās sacensības Alpos. Jo augstāk, jo labāk! Trīsdienu tautas sacensības norisinājās augstkalnē starp Andermatt ciemu un Furka kalnu pāreju. Tā kā pāris reizes šajā rajonā jau biju pastaigājies ar ģimeni un draugiem, pirms pieteikšanās apmēram iztēlojos skriešanu pa pļavām un augstumam raksturīgo laikapstākļu maiņu.  Pieteikšanās brīdī mazliet māca šaubas, vai garā distance ar 400+ m kāpumu būtu šībrīža pieticīgajai fiziskajai sagatavotībai adekvāta, bet pēc MP komentāra: "Nav ko ākstīties," nolēmu tomēr iet uz pilnu banku. Programmā divas garās distances, 7.4 km, 495 m kāpums un nākamajā dienā 9.5 km, 400 m kāpums. Rakstā sīkāk iedziļināšos savos iespaidos par abiem skrējieniem.  Pirmās dienas rītā lija lietus, redzamība bija diezgan vāja. Kalnos vēlās biezi mākoņi, gaiss bija vēss un mitrs, bet brīdī, kad sasniedzām Andermatt, lietus mitējās. Sacensību centrs atradās 2400 m augstumā, un...

Fakts, ka laboratorija ir ciet jau trešo nedēļu. Dzīvojos pa Cīrihes mitekli. Nav daudz pienākumu. Lai noturētu optimistisku noskaņojumu, uz loga uzrakstīju vienkāršu darba dienas režīmu. Spriežot pēc tā, cik daudz no tā sanāk izpildīt, ar disciplīnu mājās man ir gaužām švaki. Cerēju darbam atvēlēt septiņas stundas dienā. Realitātē izpildu mazāk kā trīs, bet pārējo nodeldēju muļķībās. Jāpiestrādā pie motivācijas, jāatgādina sev par nospraustajiem mērķiem, jāpaskatās, kā šī situācija izskatās ilgtermiņā. Pirms saulrieta aizeju skriet vai palokos uz paklājiņa. Parasti tā ir arī vienīgā reize dienā, kad izeju ārā. Tur tāda pēkšņa brīvības sajūta. Fiziski izsmeļošie skrējieni garīgā ziņā tieši uzlādē. Apkārt no visām malām plaukst pavasaris. Mežs smaržo pēc siltuma. Gribās orientēties, bet Šveices orientēšanās federācija aizliegusi treniņus ar kontrolpunktiem pašreizējo higiēnas prasību dēļ. Atcelti arī mani šīgada sporta mērķi - lielās orientēšanās un skriešanas stafetes. Pārdzīvošu. ...

Ekskursijas pikniks ar brāli Dažus mēnešus nepublicēju dienasgrāmatas ierakstus, iespējams, tīri slinkuma dēļ. Gada pirmajā rakstā konspekta veidā sakopoju notikumus, vērtējumus un vīzijas, kuras būtu vērts iemūžināt šajos pierakstos. Pērn decembrī tradicionāli sanāca biežāk kā parasti dzīvoties pa korporatīviem un privātiem pasākumiem. Piemēram, amerikāņu kolēģu organizētā Pateicības diena vai destruktīvu kopmītņu ballīti, kas mazliet atgādināja semestra noslēgumu Upsalā. Vai diametrāli pretējā noskaņojumā savā dzīvoklī adventes sveču gaismā sacepām kaudzi cepumu. Bet vispār 2019. gads atmiņā paliks ar pāris skaistām nedēļām Jaunzēlandē, vasarīgu Bon Iver koncertu, velosipēdiem un brokastīm Bāzelē un silto Vaivaru Balvas nakti. Cīrihē klājas labi. Gribas domāt, ka šī ir labākā vieta kur dzīvot vienam. Pēdējos mēnešus cenšos dažādot ikdienu, laiku aizpildu ar spontānām haltūrām uz velosipēda vai treniņiem. Pašlaik skrienu četrreiz nedēļā un papildus vēl apmeklēju spēka un līdzsva...

Aletch ledāja ūdenskrātuve  Izmantojot vēl pēdējās siltās nedēļas nogales, kopā ar Miku sarunājām doties nelielā pārgājienā Vale kantonā. Paņēmu līdzi alpīnisma sistēmas, ķiveres. Precīzāk, tēmējām iziet kādu jaunu via-ferrata maršrutu. Brīvdienas rītā, kad tikāmies Bernes dzelzceļa stacijā, kas ir apmēram pusceļš starp Lozanni (Mikus dzīvesvieta) un Cīrihi, vēl nebija īsti skaidrs dienas galamērķis. Pētīju laika prognozes dažādos reģionos Alpos. Bažas par sniegu augstumā un tumsas iestāšanos lika atcelt iecerēto kāpienu no Grindelwald ciemata uz Schwarzhoren (2928) virsotni, jo tīri laika ziņā varētu nepaspēt noskriet lejā pa gaismu. Tā vietā izlēmām no vilciena izlēkt dažas pieturas vēlāk, otrpus Šveices Alpu centrālajai grēdai - Brig pilsētā. Pieāķējies Tad tālāk jau pa taku, cauri mežam nepilnā stundā nonācām pie grandioza izmēra dambja un pelēcīgi zilas ūdenskrātuves, ap kuru apkārt veda mūsu via-ferrata maršruts. Salīdzinot ar iepriekšējo reizi, kad Valē kantonā kars...

Oktobra sākumā startēju kārtējā Šveices orientēšanās kausa posmā, garajā distancē, kurš norisinājās Braunwald ciematā. Izvēlējos startēt Elites grupā, lai arī bija pieejamas vēl četras zemākas M21 kategorijas. Noskaņojums pirms sacensībām bija tāds, ka vēlējos pēc iespējas vairāk izbaudīt piedāvāto orientēšanās apvidu, un visgarākā 12.8 km garā distance ar 600 m kāpumu mani nebiedēja. Rezultāts šoreiz likās otršķirīgs. Iespējams, viena no būtiskākajām gatavošanās sastāvdaļām bija saliktajiem ogļhidrātiem bagātas četras maltītes pirms sacensībām. Garajās distancēs iepriekš tas izrādījies gana izšķirīgs aspekts, it sevišķi distances beigu daļā, bet citādi īpaši distanci negatavojos. Sacensību centrs atradās 1300 m virs jūras, un svētdienas rītā tas bija bieza miglā tīta. Ilgi neuzkavējos, parakstīju anti-dopinga līgumu, un laicīgi devos uz startu. Līdz startam kājām bija jāmēro 2.5 km ar gandrīz 400 metru kāpumu - labi iesildījos. Kad nonācu starta vietā, starp miglu un mākoņiem i...

Vasaras beigās izdevās aizvadīt dažas salīdzinoši kvalitatīvas treniņnedēļas, un sacensībās Šveicē fiziskā ziņā jutos gana labi, tāpēc izlēmu startēt arī Latvijas čempionātā orientēšanās vidējā distancē. Šoreiz atskats uz maniem iespaidiem mežā Krāslavas pievārtē. Apvidū, pa kuru vidējā distance, jau skrēju pirms diviem gadiem Kāpā. Vēl diezgan labi atceros vairāku minūšu kļūdu uz pirmo kontrolpunktu, bet galvenais, varēju iztēloties, kā izskatās mežs un  kādu skrienamību sagaidīt, plānojot ceļu variantus distancē. Pirms starta apzinīgi biju veltījis laiku, lai izpētītu karti un atcerētos savas kļūdas, un lai tās, cerams, vairs neatkārtotu. Iesildoties pirmsstarta zonā, likās, ka esmu sakoncentrējies brīdim, kad saņemšu karti. Taču īsi pirms došanās starta koridorā tiku izsists no līdzsvara, iesaistoties diskusijā, kur no manis tika pieprasīts viedoklis zināmā jautājumā. Tāpēc skrējienu beigās uzsāku tāds, nekāds. Ieskrienoties un skatoties kartē , drīz vien pārņēma šaubas, nepār...

Vasaras beigās tradicionāli Cīrihē viesojās vecāki un nu jau deviņgadīgais Kristofers, jaunākais brālis. Pastaigājām pa trošu ceļiem, startējām fantastiskās orientēšanās sacensībās un vienu dienu pavadījām arī Zermatt. Stundas brauciena attālumā no Cīrihes biju noskatījis salīdzinoši vienkāršu via-ferrata maršrutu pa klints kori apmēram 2000m augstumā., kas likās piemērots Kristoferam. Laiciņš pa dienu bija ļoti piemērots augstkalnei, tāpēc, daudz nedomādams, izlēmu ģimeni vest turp. Brālis un tēvs pieāķējušies pie tiltiņa Vispirms jāpiemin, ka kontrabandā no Latvijas vecāki ievērojami papildināja manus tūrisma inventāra krājumus. Telts, pumpis, alpīnisma sistēmas un karabīnes, kuras tagad pietiek ekspedīcījām četrām personām. Maršruts sākās tehniski vienkāršs, bet pamazām kļuva arvien sarežģītāks un bailīgāks. Jāpiemin, ka pa ceļam bija iespēja neturpināt maršrutu un doties lejup no kores, piemēram, gadījumos, ja kāpšana paliek nebaudāma vai pasliktinās laika apstākļi. Sasnieg...