EL piezīmes

Pēc vakardienas Magnēta intervāliem jāsaka, ka skriešanas sajūtas ir stipri mainījušās, nokāpjot lejā. Noguruma pazīmes ir pilnīgi citādas. Brīžiem liekas, ka kājas netiek līdzi gribai. Viennozīmīgi skriešanas izjūtas ir sasniegušas citu līmeni. Vēl jāpiestrādā pie ātruma, kurš pēdējo nedēļu laikā tika atstāts novārtā, lai jau nākamajā nedēļas nogalē cīnītos par medaļām vidējā distancē Latvijas čempionātā Smiltenē. Stafešu stiprākajā komandā šoreiz startēs otrais sastāvs bez kluba elites, taču svētdien notikušais liek uzmanīties ar pāragriem secinājumiem par rezultātiem. Queen - Killer Queen

Sākumā laikam jāpiemin, ka atteicos no Vidusjūras apmeklējuma Nicā, kazino, supermašīnām un slavenas trases Monako ielās, kempingošanas ar ģimenes draugiem un šopinga vācu lielveikalos, lai steidzīgi atlidotu uz Klubu stafetēm noskriet pēdējo 7. etapu kluba pirmajā komandā. Lidojums caur Briseli, kur pa nakti pavadīju piecas stundas, un bezdarbība formas uzlabošanā lika domāt, ka uz ātrumu šoreiz nevajadzētu cerēt. Kad ierados skaisti iekārtotajā stafešu arēnā, mana komanda pēc 2. etapa pārsteidzoši bija izvirzījusies vadībā. Arī nākamajos etapos izdevās saglabāt vietu pie līderiem, taču, manuprāt, komandas trumpis, īsais etaps Riharda Gaiļa izpildījumā, krietni vien attālināja cerības uz uzvaru ar vairāk kā desmit minūšu kļūdu. Pēc sestā etapa trijnieks skatītājiem jau praktiski bija skaidrs, izņemot man. Distanci sāku kā otrais, vairāk kā vienpadsmit minūtes aiz līdera AT, par kura profesionalitāti nevienam nebija šaubu, un O3 varēs svinēt uzvaru. Man atlika cerēt, ka arī ...

Kamēr Itālijas pusē Monlānam tika dots starts CCC distancei, kas ir ~ puse no lielā ultra-maratona, trijatā nobraucām lejā pa ieleju uz bezpersonisku klints sienu, uz kuras saāķēti dzelži ložņāšanai. Tas izskatās pēc Mežakaķa, tika dzīvajā. Tik aizraujošu Via Ferrata vēl nebijiu gājis. Uz vertikālās, brīžiem negatīvās, sienas bez klasiskiem trošu ceļiem vēl atradās daži nestabili tiltiņi, trepes un pāris franči. Vakarpusē uznāca stiprs negaiss, kā dēļ tika pārcelts ultra-maratona starts. Tikai īsi pirms pusnakts, kad kalnos lietus jau pārvērtās sniegā, pie pilsētas baznīcas lietū pulcējās tūkstošiem cilvēku, lai klātienē vērotu 2,3 tūkstošus laimīgo, no kuriem pieci ir mūsu tautieši. Ģērbušies plānās drēbītēs un mazu mugursomu uz muguras, dalībnieku rinda izskrēja pilsētas galveno ielu, zipspuldžu izgaismoti un vēlējumu pavadīti, skanot saviļņojošai mūzikai, kura vienmēr asociēsies tieši ar šo momentu. Šodien sākšu lidot uz Latviju. Izskatās, ka Klubu stafetēs skriešu p...

Kāpšanas aktivitātes norimušās, laiks tiek pavadīts pilsētiņā. Uz galvenās ielas tiek krāmētas barjeras, reklāmas un karogi gaidāmajam skrējienam, pa ielu pretīm nāk ne mazums cilvēku ar zīmīgiem t-krekliem, kas apliecina dalību kādā no trim ultra-maratona distancēm. Filmiņa par UTMB . Taču šajā desmitgadē startēt vēl neesmu ieplānojis, tāpēc viens no gaidītākajiem notkumiem noteikti bija MTB brauciens pa ieleju. Jau iepriekšējā dienā apstaigāju visus velo nomas punktus pilsētā, lai izvēlētos labāko piedāvājumu. Rezultātā tikām pie elegantiem, zili baltiem kalnu divriteņiem, ar kuriem īsi pirms pusdienslaika atradāmies ciemta centrālajā dzelzceļa stacijā, lai ar vilcienu dotos uz ielejas otru galu, netālu no Šveices robežas, kur startējām. Sākumā 200 m kāpums pa kalnu akmeņainajām takām, kad lielākā daļa grupas mani kritizēja par sliktu maršrutēšanu, bet pēc kalnu pārejas šķērsošanas celiņa kvalitāte stipri uzlabojās, ātrums ievērojami palielinājās un mīšanās n...

Pirmoreiz Chamonix pilsētiņā ierados pirms diviem gadiem, kad neplānoti sanāca neaizmirstamu piedzīvojumu nedēļa 1924. gada ziemas olimpisko spēļu pilsētiņā. Sākot ar MTB izbraucieniem un beidzot ar pakāpšanos kalnos līdz sniega robežai .Šogad mērķēju stipri augstāk, iekarot Alpu augstāko kori - Monblānu. Latviešu grupa, kas saulainā pēcpusdienā sasēdās vilcieniņa, kurš uzved virs mežu zonas, sastāvēja no 12 biedriem, ieskaitot māsu, tēvu, LP u.c. Pirmajā dienā uzkāpām līdz savdabīgai telšu pilsētiņai akmeņu laukā (3204) un pārlaidām nakti, lai agri no rīta varētu relatīvi droši šķersot, manuprāt, maršruta bīstamāko vietu Lielo Kuluāru. Pār taku šajā posmā regulāri nāvējošā ātrumā lido akmeņi un klints šķembas. Posmu šķērsoju ar lielu adrenalīna devu. Lai arī pārskrēju pāri veiksmīgi, akmeņu uzbrukumu pirmoreiz mūžā izbaudīju nedaudz vēlāk, kad līdzīgi kā pārējā grupa pēc draudu kliedzieniem paslēpos zem tuvākā klints blu...

Pēdējās astoņas dienas pavadīju Francijas orientēšanās sešdienās, o-festivālā, kas norisinājās tajā pašā laikā un kartēs, kur pasules čempionāts pieaugušajiem. Ja par pašu orientēšanos, tad tas ļoti iespējams bija augstākais līmenis, kādā esmu bijis, daudzejādā ziņā. Nepārtrauktu kartes lasīšanu prasoši etapi, neprognozējams balanss starp izrobotiem kalniem un neskrienamiem zaļajiem, izaicinošas elites distances, sarežģīta pārvietošanās pa mežu, internacionāla konkurence junioru grupā un franču alpu ainavas visapkārt. Rezultāi? Pirmo dienu garajās distancēs mans sniegums bija stipri viduvējs, galvenokārt, pateicoties nenopietnajai attieksmei un traumām, mazliet pašķaidīju augštilba muskuli jau otrajā dienā uzlidojot virsū negaidītām drātīm. Taču pēdējās dienās rezultāti stipri uzlabojās un piektās dienas vidējā distancē uzrādīju labāko laiku, kas pēc stabili noskrietas pēdējās dienas ļāva kopvērtējumā ierindoties 5. vietā, un ar to ...

Pēdējās dienās pie jaunās kartes piestrādāju diezgan pamatīgi, lai līdz garajām brīvdienām Francijas Alpos kartes galvenā daļa būtu gatava. Tālākos kaimiņos esmu iemantojis slavu kā potenciālais zādzību plānotājs, kurš gaišā diennakts laikā pēta māju, slēpjoties mežā. Nevienam īsti neliekas ticama versija, ka es jau pāris gadus dienu dienā skrienu treniņus garām šīm teritorijām un neesmu nolēmis spert kāju privātīpašumā. Ja par treniņiem tad jau otro nedēļu normāli atlaižu. Jau pirms pāris mēnešiem, pārskatot kalendāru, izsecināju, ka šis ir vislabākais laiks, lai sadziedētu traumas, uzēstu masu un pievērstos problēmām mājās. Esmu pasācis biežāk izmantot velosipēdu. Ļoti iespējams jau rudenī tas kļūs par manu galveno transportlīdzekli. Rīt lidoju uz Milānu. Pēc tam ar auto 400 km uz rietumiem. Sen vairs nav noslēpums, ka piedalīšos grandiozā orientēšanās festivālā ar sešām distancēm Francijas Alpos. Lielākais izaicinājums būs nedēļu nodzīvot teltī 1200 m augstumā. Nē, smagākais b...