EL piezīmes

Atvainojos par Krekliņ s . O jā, sešas dienas bez. Tagad uz brīdi tāds satraukums. Bet izskatās, ka vismaz četras vēl arī nebūs. Stulbi man? Gandrīz kā augustā. Tā, man ir jāpieraksta pāris piedzīvojumi vēl pirms jaunā gada. Pirmkārt, vinnēju JT ikgadējo Ziemassvētku sprintu šoreiz Kronvalda parkā, apsteidzot pēdējo divu gadu nepārspēto karali ZG. Sen nebiju skrējis sacensībās, tāpēc 21 minūte bija patiesa prieka un azarta pilna, un distanču plānotājs minēja, ka esot izsmēlis visas parka iespējas interesantai distancei, kura tika sadalīta trīs apļos un vienā mazā fināla aplī. Jau pirmajos kp varēja pamanīt pārdomāto etapu plānojumu un dinamiku starp sarežģītiem un vienkāršiem punktiem, kas ļāva attīstīt balansu starp ātrumu un piesardzību. Sākumā ar diviem lidojošiem apļiem nodrošināju vairāk kā 30" pārsvaru, taču trešajā pārlieku izvairījos no diskutablu mūrīšu un žogu šķērsošanas, apskrienot apkārt. Tāpēc ~ 300m garajā fināla aplīti sāku ar tikai pāris sekunžu handikapu pār...

Jes, pabeidzu semestri, iegādājos slēpītes un sagaidīju ziemīšus. Asfalta krāsas Ziemassvētkus. Uzreiz pēc pēdējā nodotā darba universitātē, paņēmu jauno lampu un devos uz iknedēļas 10km nakts distancīti.  Kā jau minēja JT, lieliski izmantojam bezsniega apstākļus piepilsētas mežos, lai attīstītu attiecības ar kompasu un karti naktī. Ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir kas vairāk par vienkāršu tehnikas treniņu. Tas pārvēršas citā mistiskā telpā, kurā esi tikai tu, karte un lampas stars. Tad, kad skrien pilnīgi viens un koncentrējies tikai uz orientēšanos, ne tikai aizmirsti par pilsētā atstātajām problēmām, sāc gūt baudu no ierastā sporta pavisam citā līmenī. Treniņs pārvēršas par 90 minūšu sapni. Sapni. Bet ja par realitāti, tad piektdienas rītā uzcepu pankūkas, smejoties pārskatot bildes no jautrās dzīvokļa 2in1 ballītes, atzīmējot abu dzīvokļa biedru otro pilngadību, atzinu, ka klusākie gada svētki iesākušies diezgan plaši. Pirmo reizi uz sauzemes pamēģināju ZG salvināto...

Raksts ir atskaites punkts man. Ja gaidi kaut ko interesantu. izlaid nākamo rindkopu. Vienkārši vienu no melnrakstiem šoreiz publicēju, jo tajā ir mazliet par tumši pelēko Āzenes ielas fakultāti manā redzējumā. Viens, pēc tam, kad otrdienas vakarā pie dzīvokļa durvīm piezvanīja Ance ar eskortu un ienāca uz medus piparmētru tēju aprunāties par pēdējiem mēnešiem, aizdomājos par to, cik vērtīgas ir manas studijas. Vai tas ir tas, ko gribēju, vai esmu īstajā vietā. Līdz šim biju apmēram iepazinies ar iespējām, variantiem, kuri man pavērās pēc atestāta saņemšanas un varēja būt mana pašreizējā izglītības programma, un pēc trīs semestriem varu teikt, ka šeit man patīk un ķīmija kā zinātne patiešām ir saistoša. Kamēr tika mācīta matemātika, fizika, kurss bija labs izaicinājumi, kurus pārvarēju ar prieku un jutos ieguvis ļoti daudz. Tagad, kad vispārīgi priekšmeti beidzas, esmu mazliet noraizējies, vai nākamie gadi daudz šaurākā nozarē būs tikpat interesanti un saistoši. Otrs, beigās, protam...

Ievērības cienīgs fakts nedēļas nogalē bija elastīgo bikšu nēsāšana 49 stundas no vietas. Sāku ar futbola treniņu piektdienas vakarā, tad treniņa turpinājums ar velo uz Jūrmalu mājās, kur uzreiz atlūzu dīvānā nenoģērbies līdz rītam. Gan sestdienas pankūkas, gan Vaivaru Balva vēl joprojām ar biksēm. Iegāju arī pirtī un pēc tam atkal ar tām atlūzu. Svētdien futbolā un 70' nakts distancē Carnikavā bikses kļuva par otro ādu. 50. stundu nesagaidīju, jo svētdienas vakarā pamatīgi noguris iegāju dušā. Sēnes vēl nebija sākušas augt, bet nometnes rekords tika pārspēts. Vaivaru Balvā čempiona titulu par vairāk kā divām minūtēm nosargāja JT un saņēma tematisko šampānieti. Orientieristu futbola turnīrā miegaini spēlēju kluba otrajā komandā, un visas spēles zaudējām sausā. Es centos, bet futbolu ir jāiemācās spēlēt. Sākšu ar atbilstošu apavu iegādi. Nākamnedēļ braukšu uz EST. Cerams, slēpot. Taču vēl neesmu izvēlējies slēpītes klasikai. Jautājums slēpotājiem: Fischer RCS 2007. gada modeli va...

Man bija lieliska nedēļas nogale. Ceturtdien līdz ar tumsas iestāšanos pametu analītikas laboratoriju, lai piedalītos kluba biedru rīkotajā nakts treniņā Kalngalē. Ļoti iespējams tāpēc, ka biju labi noskaņojies nakts distancei un sajūtas mazliet līdzinājās tām, kuras katru jūniju piedzīvoju Somijas dienvidos, sanāca uzvarēt treniņu. Biju pārsteigts par savām navigācijas spējām, jo ar vairākiem piņķerīgiem etapiem tiku galā bez aizķeršanās. Uzreiz pēc tā Tērbatas ielas dzīvoklītī jautrā atmosfērā notika pirms-ballīte fakultātes Ziemas ballei. Tika pārspēts ietilpības rekords manai istabai, ja nemaldos 13 cilvēki. Gāja tik jautri, ka pašā ballē Kaļķos ieradāmies tikai pēc pusnakts. Balle gandrīz kā žetonvakars. Nē, nekas nespēs līdzināties žetonvakaram. Sestdien pēc pankūkām ar zemeņu ievārījumu visu dienu praktiski nodzīvoju pa gultu, lai būtu gatavs koncertam, kuru gaidīju trīs mēnešus. Instrumentu performanci Arēnā nemaz nevar saukt par koncertu. Kaut ko tik pilnīgu un krā...

Pēdējos 2..3 gadus treniņplāna pamatmodelis, kuru ieteica trenere, sastādot plānu, sastāvēja no trīs nedēļu treniņdarba, kurā ar katru uzdevumu auga apjoms un intensitāte. Ceturtā - atpūtas nedēļas, kurā intensitāte ir stipri mazāka un apjoms praktiski nekāds. Tā galvenās priekšrocības, manuprāt, bez pakāpeniskas organisma adaptācijas pie augošās slodzes nepārtraukti neceļot intensitāti un apjomu vēl ir vienkāršā iekļaušanās iknedēļas treniņos, kā manēžas, Magnēti vai baseins. Kaut arī daudziem kluba audzēkņiem tas strādā nevainojami, pērn nācās atzīt, ka man tas buksē. Kad trenējos vairākas dienas pēc kārtas bez brīvdienas, zūd nākamo treniņu kvalitāte un tiek grauta motivācija. Galvenokārt, tāpēc, ka nepaspēju atjaunoties, daļēji saistīts ar nepietiekamu pārtiku (ar trīs ēdienreizēm dienā ir par maz) un miega trūkumu. Analizējot sīkāk, patiesā problēma ir nepietiekams brīvdienu skaits. Parasti nedēļā tika iekļauta maksimums brīva diena, parasti kādas 16 - 20h atpūtai. Tāpēc ra...

Pārskatīju treniņdienasgrāmatu, kartes, saskaitīju kļūdas un salīdzināju ar iepriekšējiem gadiem. Procentos norādīta relatīvā izmaiņa no 2010. gada. No pērnā novembra līdz oktobrim saskriets: 276 treniņi (5.9 nedēļā) -15% 334h (7h nedēļā) +14.5% 2278.7km (48.5km nedēļā) -2% 48:28:15 kļūdās (6min28s jeb 6.68% vidēji no distances laika)  +20.4% Ja par treniņu skaitu, tad tas ir par ~ vienu mazāks nedēļā, jo pavasarī vairāk kā mēnesi treniņi bija ļoti neregulāri un slinkāk esmu devies atjaunojošajos skrējienos un rītarosmēs. Tā vietā vērtīgāk likās pastaigāties vai stundiņu pagulēt. Treniņu apjoms stundās audzis gandrīz par tiem pašiem 15%, par kuriem pērn rudenī tā laika izlases treneris teica, lai augstāk viena gada laikā nelec. Km skaits gan nav ticis līdzi stundu lēcienam, jo laikā, kad bija jāskrien 20km+ treniņi, gultā cīnījos ar elpceļu iekaisumiem. Vidējais laiks, kas atstāts kļūdās ir audzis ievērojami. Bet tas jau bija gaidāms pēc Francijas daudzdienu trešā...