EL piezīmes

O, brīvdienas bija jautras. Piektdienas vēlā vakarā ar lampu uz galvas skrēju nakts stafetes Cēsīs. Es ticu, ka tas ir sākums kaut kam lielam Latvijas orientēšanās dzīvē. Tā kā gatavojos Jukolas pirmajam etapam (mans tuvākais mērķis), sacīksti uztvēru kā ļoti kvalitatīvu treniņu, kas nebūt nenozīmē, ka kaut kam taupījos, bet gan ļāva saglabāt vēsu prātu visu distanci. Izcēlu startu, chek ! Distances pirmo pusi turējos līderu grupā uzreiz aiz sīvākajiem konkurentiem. Ja distances sākumā kp paņemšana skrējēju barā lielas problēmas nesagādāja, tad pie 5. kp sākās distances interesantākā daļa. Liels ātrums, apkārt skrējēji, vidēji sarežģīti etapi, tas viss radīja ideālu atmosfēru kļūdām. Noturējos līdz 7. etapam, kad pazaudēju kontroli uz kādu minūti, taču citiem tas prasīja vēl vairāk, un tāpēc izvirzījos vadībā. Finišēju 30 sekundes aiz līdera, pateicoties vēdera problēmām distances beigās. Svētdien pirmo reizi skrēju pilsētas pusmaratonu. Daudz cilvēku sporta tērpos, asfalts un kar...

Es piektdien skriešu Cēsīs nakts stafeti ! Un tu? Velosipēds, tā jau ir vēsture. Tagad pa pilsētu vizinos ar sarkanmelno plastmasas raķeti. Gandrīz kā divvietīgs kabriolets, tikai fiksāks satiksmē. Tik fiks, ka uzstādīju jaunu personīgo rekordu maršrutā no Jūrmalas mājas līdz Vanšu tiltam - nepilnas 32minūtes (iepriekšējais tika uzstādīts nakts laikā ar Golf, neapstājoties pie neviena luksofora). Jāpiemin, ka uz šosejas maksimālais ātrums aizvējā ir ap 80 km/h. Un pilsētā tāds pats. Bet vispār pilsēta vasarā galīgi nevilina, cenšos pēc iespējas biežāk braukāt uz Jūrmalu. Mājās graizu ābeles, nezin' kāpēc tā ir mana šī pavasara vilinošākā nodarbe. Noteikti vērtīgāk kā stundām skatīties 60 minūšu G.oT. sērijas. Svētdien studentu izlases treneris ļoti korekti paziņoja, ka uz čempionātu Spānijā jūnija sākumā visticamāk nebraukšu. Divās no četrām atlasēm, kurās startēju, uzrādītie rezultāti nedeva vietu izlases sešiniekā. Studentu čempionāts bija mans sezonas lielākais mērķis, s...

Zigmārs, es un Jānis, šādā sastāvā stafetes esam skrējuši ap desmit reizēm, bet līdz uzvarai vienmēr pietrūcis. Gadu garumā iegājies, ka pirmo etapu skrien ZG, kurš šoreiz startā doto uzdevumu, atsēdēt un neatpalikt no līderu vagona, izpildīja gandrīz ideāli, nododot stafeti 5. vietā. Mans uzdevums bija izvirzīties vadībā un nodrošināt Jānim pēc iespējas labāku pārsvaru. Sāku ātri, izvēlējos drošus variantus uz pirmajiem punktiem, un pie otrā punkta apsteidzu Ozonu. Uzskrienot kalnu uz 5. kp, secināju, ka šodien kājas nav tik svaigas kā vakar, un sagāztajos kokus neizcēlos ar veiklību. Temps - 6:00 min/km. Pie tā paša 5. kp noķēru EH Tōb no Valmieras, un, lai arī pirmajā brīdī nekas par to neliecināja, ar kuru cīnījos līdz pat distances beigām. Līdz skatītāju punktam mani vajāja likstas ar iestigšanu purvā, nepareiziem variantiem un bakstīšanos punkta rajonā, ko izmantoja mazais EHT. Skatītāju punktā ieskrējām kopā, uzzināju, ka līderis ir vairāk kā minūti priekša un jāturpina spie...

 Pēc krosa atlika 18 stundas, lai atjaunotos. Iepriekšējā vakarā izdarīju praktiski visu, ko gadu laikā esmu iemācījies šajā jautājumā, un, kaut arī iesildoties nekas par to neliecināja, distancē jutos pārsteidzoši labi. Rīgas čempionātu, kas reizē bija arī Latvijas Universiāde, gribēju noskriet patiešām labi, lai pierādītu savai universitātei, ka arī šajā sporta veidā ir potenciāls. Ja par distanci, tad jau pirmajos punktos piepildījās prognozes, ka gaidām zaļš, slapjš un smags apvidus. Pirmos punktus uzbakstīju, uz 3. un 8. kp mazliet pievīla virziens, bet kopumā līdz 9. etapa noskrēju diezgan tīri, atrodoties otrajā vietā pusotru minūti aiz līdera. Uz 9. kp pāri izcirtumam atkal nespēju sadarboties ar kompasu, taču šoreiz līkums maksāja vairāk kā trīs minūtes, un mani panāca AD. Nepadevos, garo etapu sāku ar daudzsološu tempu, un vispār biju stipri pārsteigts, ka šodien varu labi paskriet. Saņēmos atlikušajai distancei, uzrādot pāris labākos etapa laikus. Finišēju ar 5...

Pēc atgriezšanās Latvijā nolēmu vēl neņemt pilnīgu atpūtas nedēļu, bet vēl pastrādāt pie ātruma, lai nedēļas nogalē objektīvi noskrietu 8 km krosu Biķerniekos. Ātruma treniņi manā izpratnē ir spēlēšanās ar intervāliem Magnētā, un trešdien netīšām arī vinnēju distanci, pozitīvi. Pirms krosa, dienas pirmajā daļā, viesojāmies Sunīšos uz vēlām brokastīm, kas bija tieši tik lieliskas, kā to jau biju nosapņojis, un deva pozitīvu noskaņoju dienai un pirms starta. Mērķis bija paskriet zem 30 minūtēm, kas likās reāli pēc pirmā apļa (2km) 7:08, taču otrā apļa beigās svaigumiņš, kā jau nojautu, pazuda. Apli pabeidzu ar 15:08. Trešajā aplī sevi mierināju, ka puse jau garām un vajadzētu paātrināt tempu, kas laikam tā arī nenotika līdz finiša taisnei. Pēdējā, ceturtajā, aplī jau pilnīgā vienatnē aizdomājos, cik ātrāk jāskrien, lai tuvotos izlases normatīva, likās, tas nekad nenotiks. Finiša laiks, 31:32, no tā atpaliek vairāk kā trīs minūtes. Varu teikt, ka tās ir manas pašreizējās spējas, jo biju ...

Skrēju 3. etapu. Komandas iepriekšējais, 2. etaps. noskrēja pārsteidzoši labi, stafešu maiņā 64. vietā. Nekad iepriekš tik augstā vietā mežā ieskrējis nebiju, ja salīdzina arī ar somu 7 etapu stafetēm, tad labākais rezultāts laikam bijis simtnieks distances laikā. A2 kartes palaga locīšana aizņēma praktiski visu etapu līdz 1.kp, kur pirmo reizi tajā kārtīgi ieskatījos un arī tikai, lai salīdzinātu kp numurus. Kā var noprast, pirmos kp diezgan akli vilku līdzi vagonam, skatoties tikai kompasā, jo etapi veda caur pļavām, līdzeniem mežiem un ceļiem. Skrēju ļoti ātri un baidījos, ka tas varētu atspēlēties distances beigās, bet nebija laika sevi žēlot, jo apkārt tik daudz spēcīgu skrējēju. Pirmā garā etapa sākumā, šķērsojot nepārvaramu grāvi neatļautā vietā (ūdenslīmenis tikai pāri celim), paliku kopā tikai ar diviem zviedriem, kas pēc pārsimts metriem tāpat pazuda un atstāja mani vienu uz garā etapa virziena līnijas. Tad nu nācās ņemt uz sevi un skriet vairāk kā 2km garo etapu tai...