Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Jaunais darbs un koncerti

Nedēļas sākumā kārtīgi gāju uz savu jauno darbu. Jā, man beidzot ir oficiāla darbavieta. Jau pirms mēneša veiksmīgi izturēju savu pirmo īsto darba interviju, un tagad strādāju Rīgas Farmaceitiskās fabrikas kvalitātes kontroles laboratorijā. Kaut arī tā nebija galvenā motivācija, par darbu man arī maksā. Pavasarī sapratu, ka esmu izaudzis no fakultātes laboratorijām, un būtu pēdējais laiks pārbaudīt iegūtās prasmes neatkarīgā vidē. Padomā bija kāds no farmaceitiskās rūpniecības milžiem valstī, taču Duntes ielas mazā uzņēmuma piedāvājums šķita ideāls pirmajai rindiņai savam CV. Pēc pirmajām pavadītājām dienām laboratorijā varu teikt, ka tas ir tieši tā, kā to iedomājos. Manos pienākumos ietilpst analīžu veikšana ārstniecības preperātiem, rezultātu novērtēšana, dokumentācija un tamlīdzīgi. Principā tas pats, ar ko nodarbojos pērno rudeni un ziemu Āzenes ielas galā. Jebkurā gadījumā vislielākais prieks, ka redzams pēdējo divu gadu darbs universitātē, ka tas nav bijis bezvērtīgs un ka v...

Salacgrivus

Jau ceturtdienas vakarā, atzīmējot EB bronzas reisu, kopā ar galvaspilsētas orientieristiem mazliet iesildījāmies vienai no skaļākajām nedēļas nogalēm šovasar. Vispār Bertuka panākums vieno. Pēc piektdienas rīta  makaronu brokastīm, kas tad arī bija vienīgā pieklājīgā pārtikas deva nākamajām divām dienām, stūrēju uz Salacgrīvas festivālu kopā ar AG un trīs mazajām aizmugurējā sēdeklī. Bez steigas ieņēmām telšu pilsētiņu, iekļaujoties Tukuma-Ogres projektā zem Anglijas karoga. Pirmā diena bija diezgan graujoša, lai neteiktu vairāk. Ja jāatceras kaut kas spilgts, tad saīsinātais TRU koncerts bija gana dejojams un lēciens no torņa arī ilgi paliks atmiņā. Nākamajā rītā knapi paspējām uz tiešraidi WOC stafetēm, un līdz finišu virs galvām sabiezēja lietus. Lietus vairākos piegājienos parūpējās par jautrību līdz pat noslēgumam.Vairāk spiedu uz kultūras programmu, koncertiem. Britu The Vaccines attaisnoja cerības ar kārtīgu ballīti dubļos, starp citu, tajā pat laikā DD gandrīz vai plē...

WOC

Edgars Bertuks pēc fantastiskas uzvaras vidējā distancē un bronzas garajā distancē pasaules čempionātā liek man gandrīz vai finālā raudāt. Visu dienu pavadīju pie ekrāna, vērojot LIVE rezultātus un GPS tārpiņus. Iesaistīju pat ģimeni, kas par Bertuku jau dabūja dzirdēt Jukolā. Esmu lepns par valsts izlasi, par visas komandas rezultātiem, bet galvenais EB, kurš nu jau kļuvis par nacionālo varoni. Apsveicu visus līdzjutējus un visus, kas ticēja! Olimpiski. Bet tagad fiksi jāieraksta POSITIVUS   playlist  CD   un   jāstūrē uz Salacgrīvu. Izskatās, ka šogad būs kārtīgs iemesls svinēt!

Cool

Pēc atgriezšanās dzimtenē secināju, ka jau vasaras vidus un nopietni jāiespringst, lai rudenī nečīkstētu par jūlija trūkumu. Neatceros pēdējo reizi, kad vēl Laķi bijuši pilnā sastāvā, bet vakarā pēc manas piezemēšanās  visa ģimene rezervēja lielo galdu  uz kūrorta gājēju ielas  muzikālā restorānā, atzīmējot brāļa un mātes gadadienas.  Ievēroju, ka slāvi ir okupējuši jomeni no globusa līdz majoru stāvlaukuma ar spīdīgam mašīnām, kas, savukārt, nozīme, ka arī tepat tūrisma sezona rit pilna sparā. Mājas pagalmā kaimiņvalstu numura zīmes, daudz nepazīstamu bērnu. Jūrā gan ūdens nav silts. Vai arī es vienkārši esmu izlaidies. Prieks, ka nenokavēju zemenes. Vēl tās mellenes, zilie zobi. Ar māsu uzbliezām fikso pīrāgu. Tāds arī sanāca. Kaut arī gribēju tādu kā Melleņu naktīs , šim katrs gabaliņš uz izķeršanu. Recepte no sieviešu žurnāla.  Sestdienas vakarā ar plastmasas raķeti aizlidoju uz vietējo Positivus. Katru gadu Lapmežciema Zvejnieksvētki izvērša...

Mallorca

It kā Alikantē Spānijas būtu par maz. Pēc studentu čempionāta banketa, pagulējis pāris stundiņas, ar vilcienu devos uz Valensiju, kur pēc tam pārlidoju uz Maljorku. Visa diena pavadīta uzgaidāmajās telpās žāvājoties. Izbesīja spāņi. Viņi principā negrib runāt angliski. Biļešu kasē vieglāk saprasties latviski. Vispār nezināju, kas mani sagaida galā. Man nebija nekāda plāna turpmākajām piecām dienām, tikai tas, ka Dita uzaicināja paciemoties. Centos arī tik pat vēsi to uztvert, kaut arī ne naudas, ne naktsmājas, ne tīras drēbes un pārtikas man nebija. Ielidojot Palmā, mani lidostā atrada nepazīstama meitene, kas aizveda līdz restorānam salas otrā pusē. Restorānā satiku Ditu, strāda par viesmīli. Tajā vakarā viss liekās lieliski, palmas, pludmale, jūra pāri ielai, līdz pavisam nopietns kļuva fakts, ka nav kur gulēt. Pirmajā naktī aizdeva telti. No rīta, protams, pamodināja karstums, bet noskaņojums labs. Pa dienu ļoti karsts. Dodamies pāri kalnam uz pasakainu pludmali, kas pirmajā brīdī ...

Vasara, tas ir labi

Plānākās grāmatas jau cauri, ķeršos pie Vonnegūta izlases. Jāņus nosvinēju pie JT Lagastos. Tieši tā, kā to biju iztēlojies. Kaut arī pa dienu veicu 160 minūšu smagu distanci mežā netālu no Tallinas, tas neliedza visu nakti izturēt nomodā. Protams, pirts, dīķis, gaļa un siers. Pēc Jāņiem pāris dienas pavadīju ar Ditu pirms aizlidošanas un tad es saslimu. Saslimu pa īstam, 37.7. Guļot gultā un dzerot citronu, bija laiks pārdomāt, kāpēc tā notika. Laikam jau 9h treniņi trijās dienās man bija par daudz. Gribēju pabeigt treniņplānu ar uzviju, aizvadot nevāju treniņnometni Tallinas apkārtnē, bet zaudēju praktiski visu. Pēc trim dienām čempionāts un garā distance ar 690 m kāpumu. Ko es tur darīšu? Cerams līdz startam būšu ticis vaļā no vīrusa. Bet vispār vasara rit pilnā sparā. Rīt lidoju uz Spāniju. Studentu čempionāts un Maljorka. Atradu pāris īstermiņa oficiālus un nelegālus darbus vasaras otrai pusei, bet par to citreiz. Jo tagad The Black Keys oficiāli kļuvusi par manu vasaras s...

Jukola'12

Stāstu par visu laiku lielākajām orientēšanās stafetēm pasaulē sākšu ar to, ka nedēļu pirms starta veicu eksperimentālu treniņplāniņu. Aizvadīju 2-3 treniņus dienā, gan agri no rīta, gan vēlu vakarā, pārsvarā ātruma un orientēšanās intervālus. Savācās labs kopējais apjoms (10h). Cerēju, ka attaisnosies 12 km etapā. Tā kā šogad uz starta stāvēju vienā rindā ar ZG, tad, protams, apspriedām iespējamo sadarbību distancē. Sarunājām tikties koridora labajā malā un pēc pirmajiem 200m salīdzināt pirmos kp numurus. Starts  ir galvenais iemesls, kāpēc skrienu pirmo etapu. Pēdējās sekundes pirms šāviena ir  vienas no emocionālākajām sezonā. No tā neparastā klusuma vien skudriņas pārskrien pār muguru.  Skrējiens līdz K punktam bija garš. Kā plānots, satiku ZG, salīdzinājām numurus, viss sakrīt. Aiziet, full speed pret kalnu! Apdzenam pāris desmitus, bet līderi, skrienot lejā no kalna, simtiem metru priekšā. Pirmo kp paņemam pārliecinoši, daudzi rok. Uz otru iestrēgstam l...