Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Uppsalas orientācijas nedēļa

Pie galvenās ēkas Iepazīšanās nedēļā Uppsalā bija graujoša. Vēsturiski studentu klubi, pilsēttūres, uzrunas, koncerti, sprādzienkursi, fikas un diskotēka dienā, vakarā, pusnaktī. Tik daudz jauna katru dienu. Spridzīgi būt studentam, kad nav jādomā par lekcijām, pārbaudījumiem un grādu. 10 dienās esmu iedzīvojies savā alā, ticis pie tipiska pilsētas velosipēda, pieradis pie ēst gatavošanas vienai personai (sākumā šausmīgi), ar pāris cilvēkiem nodibinājis attiecības, kas būtu stabilākas par labākajā gadījumā vārda atcerēšanos, ticis pie lēruma bezmaksas studentam vitāli svarīgu sīkumu, kā pildspalva ar universitātes logo vai pašfoto stienis. Es arī neticēju, ka kādreiz pie tāda tikšu. Mingle Uz lekcijām Šodien apmeklēju pirmās lekcijas. Šausmīgi pēc pusotra gada pārtraukuma atgriezties šaurajā solu rindā. Labi, ka lektoram piemita raksturīgā zviedru humora izjūta, kas dažbrīd ļāva arī nepaskatītities katras piecas minūtes pulksteņa virzienā. Jāpiemin, ka tikai šodienas lekc...

Pēdējās vasaras dienas

Stūrēt cauri Jūrmalai savā mīļakajā T-kreklā ar atvertiem logiem un Florenci skaļruņos. Kopīgas pusdienas jaunajā Tērbetas ielas bufetē. Soliņš 22. autobusa pieturā. Loterija par sēdvietu virs spārna. Neveikls klusums, kad stjuarte piedāvā kafiju. Kofera ritenīšu skaņa. Saulriets jaunā pilsētā, jaunā telpā. Nav ne vainas tai sajūtai, ar kuru pēc Šveices esmu jau tik pazīstams. Tagad jau piekto dienu Uppsalā. Dzīvoju kojās, virtuve jādala ar vēl 8 studentiem. Pietrūkst velosipēda. Ekskursijā pa fakultāti mazliet atkārās žoklis par vērienu dabas zinātnēs. Ielas un parki pilni ar studentiem, nenormāls pozitīvisms, jāatceras tik daudz jauni vārdi un sejas.

Tie mirkļi

Neizbēgami tuvojas tas laiks, kad atkal pametīšu valsti. No pēdējām nedēļām, un nu jau dienām, cenšos izdzīvot katru stundu pēc iespējas krāšņāk, lai tumšajos ziemas vakaros pie rakstāmgalda būtu ko atcerēties. Silta jūra, agra rīta saule šosejas malā, vingrošana zālienā, JRT aktieru koncerts KK ar tik vienkāršām dziesmām kā lauznis, sīpolu vaga laukos, vienīgie atlikušie draugi, Prāta Vētra pa visu māju, vējš uz plastmasas raķetes un negaidīta uzvara ČČ, kas, starp citu, ir jaunums Sētas līgas kalendārā. Šonakt vēl jāpabraukājas ar velosipēdu galvaspilsētas svētkos. Ceturtdien prom!

Vētra un Tukuma velobrauciens

Es aiz filtriņa Pēc Prāta Vētras koncerta Jelgavā varu teikt, ka bija tā vērts, lai arī jaunā albuma dziesmas biju dzirdējis vien pāris reizes pa radio. Pārsteidza skatuves torņi, negaidītie viesmākslinieki un tās dziesmas, kuras dzirdēju pirmo reizi. Bet visvairāk patika pēdējā dziesma un hipsterīgais Lantern. Nevarēju nepamanīt apmeklējuma rekordu pļavā pretī pilij, un negaidīti labi organizēto satiksmi pirms un pēc koncerta. Brīdis, kad pēc koncerta beigām pilsētas tilts tika atdots tikai gājēju plūsmai, atsauca atmiņā Coldplay koncerta beigas, kad pusnaktī kopīgi šķērsojām garo tiltu pār Vislu. Piektdienas pēcpusdienā nospriedu, ka pirmās augusta brīvdienas ar Ditu varētu pavadīt uz velosipēda. Kopā pa Tukuma rajona ceļiem trīs dienās aizmināmies līdz Pūrei un atpakaļ. Tajā pašā laikā paspējām arī pašā sestdienas rītā apmeklēt pilsētas tirgus laukumu, brokastīs izcept vafeles ar saldējumu un pusdienlaiku pavadīt dārzā pie grila. Pēc 2.5 nedēļām lidoju uz Zviedriju, lai uz...

Vaivaru Balva 2015

Piektdien, pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma, Jūrmalā jau 5. reizi Sētas līgas ietvaros norisinājās Vaivaru Balva. Divu mēnešu laikā speciāli šīm sacensībām tapa jauna karte Jaunķemeru austrumu kāpās, kas ir līdz šim vērtīgākais oficiālā Balvas kartogrāfa veikums. Mačam ar katru reizi tiek uzaicināti arvien vairāk dalībnieku, un šogad kvalifikācijas sacensībām vidējā distancē tika izlozētas jau 15 starta pozīcijas, no kurām 6 aizpildīja meitenes. 3.7 km garā distance pie pašas pludmales pretendēja, pēc autora domām, uz līdz šim laibāko sētas līgas posmu, taču cerības uz WRE statusu tuvākajos gados izjauca izpostīts kontrolpunkts. Karte, kas dažiem varētu drīzāk atgādināt māksliniecisku shēmu un kas pārblīvēta ar mikroobjektiem, palīghorizontālēm un takām, bet tajā pašā laikā pirmo reizi Balvas vēsturē ar precīzu mērogu, debitantiem sagādāja ne mazums galvassāpes, sarkanbaltās lentītes meklējumos pavadot vairākas liekas minūtes. Tā kā neviens protests netika iesniegts, vai vienkārši ...

Emīls, koncerti kāpas un Balvas intrigas.

Pēdējā laika ievērības cienīgs notikums bez kārtējā Positivus trīsdiennieka bija krustdēla izklaidēšana, kamēr vecāki tam nezinot uz īsu brīdi pameta valsti. Divatā tikām iespundēti dzīvoklī uz pusotru dienu. Garās stundas un klusums lika arī pašām pārdomāt, ko pēdējos 17 mēnēšos esmu paveicis, un pievērsos dažiem eksistenciāliem jautājumiem. Bet vispār ātri atcerējos savas auklītes prasmes, un ar Emīlu atradām kopīgu valodu, lai arī es uzstāju uz skaidru latviešu. Pēc Anglijas megafestivāla, kā jau tas bija gaidāms, Salacgrīvas Zvejnieku parka ballīte šogad man izskatījās mazliet citāda. Pirmkārt, pirms došanās Vidzemes virzienā īsti nebija tās sajūtas, ka varētu piedzīvot kādu necerētu pārsteigumu no  hedlainer  koncertiem. Pirms tam jau biju redzējis Kasabian koncertu ierakstus, Placebo klausījos dzīvajā Rīgā, un pirms Roberta Planta koncerta pat nekaunīgi ieskatījos pēdējos repertuāros, lai pārliecinātos, ka dzirdēšu arī kaut ko no septiņdesmito gadu ģitārām. Lai arī trīs...

Viss patīk

Kad decembra beigās Bāzeles istabā ieskicēju nākamā gada vasaru, nekļūdījos, ka tā būs viena no visu laiku superīgākajām vasarām. Liekas, uz brīdi esmu atradis to līdzsvaru, kad viss ir tik spridzīgi un nekas īsti nespēj sabojāt garastāvokli. Pēc karstās Kāpas tā vien prasījās vēl izlaist pa upi, taču Jūlija vidus, acīm redzot, nav gada siltākais laiks. Tā vietā ar draugiem aizbraucām ar velosipēdiem uz Balto kāpu, atklājām jaunu bufeti uz Tērbatas ielas (Spārnos), kā arī paspēju jau saēsties mellenes un meža zemenes, jo, lai arī jau vairāk kā mēnesi regulāri neskrienu, trešdienas vakari tradicionāli tiek pavadīti kopā ar ģimeni Rietumkrasta mežā. Un noskatīties vasaras pirmo brīvdabas kino seansu, kurš gan filmas vidū pārtrūka. Jāsaka, ka šī ir viena no tām filma, kuru ir vērts noskatīties vēlreiz. Vienīgais, kurš nesēž laivā Brīvdienās kopā ar ZG nostartējām kārtējā xRace posmā Smiltenē. Atšķirībā no iepriekšējiem posmiem gribējām vairāk izmantot Riga Adventure Team  kuplo ...