EL piezīmes

Starp lekciju semestri un sekojošo eksāmenu sesiju Cīrihē ir tieši vienu mēnesi ilga pauze. Atgriezos Latvijā, lai satiktos ar draugiem, pavadītu Ziemassvētkus ar ģimeni, baudītu populārus izklaides pakalpojumus un mazliet pievērstos sadzīviskām problēmām. Taču visvairāk šajās nedēļās esmu aizņemts ar gatavošanos eksāmeniem. Uzreiz pēc Ziemassvētkiem atgriezos pie lekciju pierakstiem, konspektiem un piemēriem. Darba dienas pavadu bibliotēkā vai pie rakstāmgalda. Kaut gan brīžiem sāk likties, ka, jo vairāk mācos, jo mazāk saprotu. Varbūt vispār neesmu gatavs tāda līmeņa pārbaudījumiem. Šādos gadījumos vien turos pie domas, ka pēc rezultātu paziņošanas nebūs pamata sevi šaustīt par nepietiekamu laiku vai atdevi, jo vairāk kā tagad diez vai esmu un, vai kādreiz spēšu ziedot mācībām. Citiem vārdiem sakot, gribas izspiest no sevis maksimāli daudz darba stundas gatavojoties, un redzēt, ar ko tas vainagosies eksāmenu rezultātos. Zināmas paralēles ar manu treniņplānu motivāciju pirms dažiem ga...

Pēdējos divus mēnešus dzīvoju studentu kopmītnēs, kas ērti atradās piecu minūšu attālumā no campus a, un par kurām maksāju uz pusi mazāku īres maksu par vidējo. Taču šim vienreizējam piedāvājumam bija arī savs trūkums, īres līgums beidzās četras dienas pirms lidojuma uz Rīgu. Brīdī, kad noslēdzu līgumu, biju pilnīgi pārliecināts, ka kaut ko 4 naktīm jau sev atradīšu, un galu galā nav jau pirmā reize, kad nāktos dzīvot uz kofera. Varētu teikt, ka vēl joprojām ticu tam scenārijam, ka vienmēr var palikt hostelī, netīšām uzrakt pēdējā brīža sludinājumus, uzsēsties paziņām vai ielīst alā. Tā kā neviens no minētajiem šoreiz nestrādāja, iedomājos naivi publicēt savas vēlmes arī Cīrihes couchsurfing grupā. Pašam par pārsteigumu atsaucās 3 rūdīti dīvānu īpašnieki. Lai arī profilu izveidoju pirms vairākiem gadiem, nekad vēl pa īstam šo avantūrisko ceļotāju izmitināšanas servisu lietojis nebiju, galvenokārt drošības apsvērumu dēļ. AR vēl papildus komentēja, ka tā drīzāk ir vienas nakts attiecību...

Pirmkārt, iespējams, pēc iepriekšējās ziņas noprati, ka mana ikdiena Cīrihē ir pilnībā pakārtota mācībām. Nekas baigi jautrs tas nav. Drīzāk garlaicīga un vientuļa rakstura audzināšana. Tuvojoties semestra beigām, iztēlojos pavērsienus gaidāmajā janvāra eksāmenu sesijā, kad tieku atzīts par nesekmīgu. Tādā gadījumā mani pūliņi uz papīra būtu tukša vieta. Baisi. Pēdējo un vienīgo reizi eksāmenā izkritu pirmajā semestrī RTU. Mierinu sevi ar domu, ka galvenais mērķis manai 14 nedēļu vizītei pasaules klases augstskolā ir apgūt pēc iespējas vairāk jaunas un citur nesasniedzamas zināšanas ķīmijā, jo, iespējams, šis ir arī pēdējais lekciju semestris manā dzīvē. Pavasarī atliek vien izstrādāt maģistra darbu un publicēt tā rezultātus, kas šobrīd izklausās tik vienkārši. Visticamāk darbu izstrādāšu Cīrihes ETH mikrobioloģijas institūtā, konjugējot baktērijas sintezētu peptīdu ar fluorescentu krāsvielu. Otrkārt, brālis malacis! No sniega ne miņas! Citkārt, lai remdētu garīgo vakuumu, no...

Studēt vienā no 10 pasaules augstāk vērtētajām augstskolām nav nekāda izklaide. Reti, kad varu droši teikt, ka mana dzīve ir krasi mainījusies, bet pēc pirmās rudens semestra nedēļas Cīrihes federālajā tehnoloģiju institūtā (ETH) pats nespēju noticēt, par kādu nūģi esmu tapis. Nav arī tā, ka pārmērīgā mācību slodze, apkārtējā konkurence un akadēmiķu fanātisms mani pārsteidza nesagatavotu, taču sākuma zināmu šoku izjutu, un dažbrīd nācās kārtīgi apdomāt un atcerēties, kāpēc tad es šeit esmu nonācis, un mēģināt iztēloties to ainu, kad būšu ticis pāri eksāmenu sesijai. Tātad, kopš septembra dzīvoju Cīrihes nomalē, pārdesmit minūšu velobraucienā no ETH campus . Īrēju istabu studentu kopmītnēs, kopā ar pieciem vācu vienaudžiem par ļoti pieticīgu cenu. Trīs dienas pavadu lekcijās tādos augstākās ķīmijas priekšmetos kā Asimetriskā un Dabas vielu organiskā sintēze; Enzīmi un Biomikroskopija. Lekcijas ir aktuālas informācijas pārpildītas, prasa nepārtrauktu koncentrēšanos 45 minūšu garumā, un ...

Atlikušo gadu savam ķīmijas maģistram studēšu Cīrihes ETH kā apmaiņas students. Lai arī mācības sākās tikai vakar, Šveicē ierados jau 1. septembrī ar nodomu atrast pienācīgu pajumti un piedalīties pirmssemestra pasākumos. Lidmašīnā līdzi ņēmu arī velosipēdu, kas ir ievērojami lētāk, kā iegādāties to uz vietas. Pirmo nakti pavadīju Cīrihes jauniešu hostelī, kas kalpoja par labu bāzes vietu tālākām pilsēta dzīvokļa medībām, kas tieši pirms studiju sākuma ir visnežēlīgākās. Sākums nebija daudzsološs, proti, no 20 istabu sludinājumu vēstulēm atbildēja tieši 2, ar kuriem uzreiz arī sarunāju tikšanos pirmajā vakarā. Pirmo atmetu tīri uz emocijām, bet par otro, kaut arī īres maksa pārsniedza vēlamo budžetu, pēc iepazīšanās vakariņām uz balkona ar skatu uz pilsētu nolēmu, ka varbūt ir vērts mazliet pārmaksāt un pietaupīt rūpes vismaz pirmajam mēnesim. Tad pievērsos apkārtnes iepazīšanai ar velosipēdu, izbraukājot tuvākos pakalnus, milzīgo  kampusu  un tūristu lamatas. Tāpat turpināju...

Trajektorija Piesakoties Rīgas stafetēm, samierinājos, ka vairs nav tā asuma un ātruma, kā vēl pāris vasaras atpakaļ, un šoreiz jāpārstāv IK Auseklis otrā komandā, skrienot individuālo trešo etapu. Kamēr kluba pirmā komanda nepārtraukti cīnījās par uzvaru, mēs cerējām uz finišu labāko desmitniekā.  ne fokusā Pēc pirmajiem diviem etapiem stafeti saņēmu 14. vietā, un tajā brīdī pat likās, ka ar nevainojamu reisu es varētu komandu ievilkt pat top 6.  Jau 4,5 km distances pašā sākumā manīju vairākas komandas priekšā, kas motivēja netaupīties ne brīdi. Uz 3. un 4. kp, kas prasīja Magnēta pieredzīti, apsteidzu apjukušās Cēsu un Jelgavas komandas. Ceļā uz 6. kp samisējās virziens, un pieļāvu vienīgo vērā ņemamo kļūdu, zaudējot ap 30''. Piesardzīgi paņemot 7. un 8. kp kalna nogāzē apdzinu vēl pārīti skrējēju, kas vēl vairāk radīja pārliecību par saviem spēkiem, un deva sava veida enerģiju distances otrajai pusei. Nākamie 4 nevainojami veiktie etapi ļāva noķert Saldus un Smi...

Jau vairākus mēnešus bloga saturs tiek papildināts vien pāris reizes mēnesi. Laikam tamdēļ, ka pamata saturs rakstiem par maniem panākumiem sportā pēdējos gados kļuvis ļoti pieticīgs. Šovasar vispār cenšos atturēties no jebkādas skriešanas, izvairoties no pēdas traumas saasināšanās. Tajā pašā laikā esmu atmetis cerību to izārstēt ar komerciāliem pretiekaisuma līdzekļiem, un pašlaik reālu progresu dod tikai teipošana un sīpoli. Kopš atgriešanās no dienvidiem arvien biežāk skatos kalendārā. Strauji tuvojas septembris, kad atkal būs jādodas uz lidostu. Katrai dienai uzreiz papildus motivācija to nodzīvot pēc iespējas krāšņāk. Piemēram, vakara izbraucām ar velosipēdiem līdz Tukumam. Šomēnes viens no pieminēšanas vērtiem notikumiem noteikti bija man pirmais uzaicinājums iestāties doktorantūrā. Tika piedāvāts 5 gadu projekts mazpazīstama profesora vadība Upsalas biomedicīnas centrā sadarbībā ar skandināvu farmācijas gigantu AstraZeneca R&D Gēteburgā. Lai arī šī varbūt nav pati prestižā...