EL piezīmes

Orientēšanās sportam šogad esmu pievērsies vairāk kā pāris iepriekšējos gadus. Augustā pirmo reizi startēju Šveices nacionālajās sacensībās, kuras norisinājās Alpos netālu no Bernes un elites grupā pulcēja vairāk kā 60 dalībniekus. Dienu iepriekš fantastiskā apvidū noskrēju mazāka mēroga maču ar brīvo startu, kas atsvaidzināja navigācijas prasmes. Distances sarežģītākā daļa Jau vairākas nedēļas pirms sacensībām biju sajūsmā par gaidāmajām distancēm. Iegādājos jaunas naglenes, dārgākos apavus, kurus jebkad esmu nopircis. Saulainā sestdienas rītā no mājām uz sacensību centru, kas atradās 1600 m augstā Sunnbüel netālu no Kandersteg, devos ar vilcienu un pēdējo posmu ar pacēlāju, kurš bija iekļautas 30 franku dalības maksā. Tika piedāvātas sešas dažāda garuma un sarežģītības distances. Protams, izvēlējos garāko, jo vēlējos maksimāli daudz izmantot iespēju orientēties kartes interesantākajās daļās. Īsi pēc starta pirmais, ko ieraudzīju kartē, bija uzkrītoši daudz dzeltenā krāsa. Meži ...

Bariņš gājēju Viens no vasaras atmiņā paliekošākajiem piedzīvojumiem bija divu dienu pārgājiens Šveices Alpos. Augusta vidū ar draugiem un kolēģiem pirmo reizi nakšņoju kalnu mājā.  Tāpat izgājām vienu no garākajiem via-ferrata maršrutiem līdz šim, sasniedzot virsotni uz Šveices-Austrijas robežas. Rakstā par saviem piedzīvojumiem un iespaidiem grandiozajā tūrē. Lai arī bērnībā jau vairākkārt biju pavadījis naktis kalnu būdiņās Polijā un Slovākijā, kad ar vecākiem pārgājām pāri Tatriem, līdz šim Alpos pastaigas biju plānojis tik vienas dienas ietvaros, garākajos no tiem ceļā dodoties ap saullēktu un lejupceļu veicot jau tumsā. Ja parasti kalnos dodos nelielā kompānijā, tad šoreiz grupu veidoja vairāk kā 20 cilvēki, pārsvarā kolēģi un draugi. Kad no rīta tikāmies uz Cīrihes dzelzceļa stacijas perona, skats no malas ar mugursomām, alpīnisma inventāru un kalnu zābakiem atgādināja īstu ekspedīciju. Viens gājējs Devāmies uz St. Antonien ciemu netālu no Austrijas robežas, iele...

Jūrmalas kūrortsezonas pašā karstumā pulciņš mazliet amizanti tērpti sportisti devās Vaivaru kāpās, lai mērotos meistarībā vienā no retajiem sētas līgas mačiem. Jau devīto reizi norisinājās orientēšanās sacensības Vaivaru Balva. Uz ceļojošās koka trofejas savus iniciāļus iegravēt sacentās 14 dalībnieki. Sacensību formāts palicis nemainīgs, vispirms kvalifikācijas skrējieni klasiskajā orientēšanās distancē, savukārt, iestājoties tumsai, fināla skrējieni izvēles distancē. Vaivaros speciāli Balvas vajadzībām tapa jauna sporta karte - Kaugurciems A mērogā 1:5000. Vidējā distance ME grupā Kvalifikācijas distances vijās pa Vaivaru liedagu un kāpām, kur kontrolpunktu tuvumā atpūtās kūrorta ļaudis, kas uz dalībniekiem arī izdarīja psiholoģisku spiedienu. Taču, iespējams, vislielākās galvassāpes sagādāja  farsta  kontrolpunkti, kuri šogad apvidū bija ārkārtīgi daudz. Vidējās distances startu izlozes secībā atklāja jūrmalniece AL, kura galvenajām favorītēm, LT, SG un LN, bija ne...

Dažas atziņas, fakti un sajūtas par gandrīz trim pavadītiem gadiem Šveicē. Kā arī pāris argumenti, kāpēc vēl joprojām ticu, ka Cīrihe nebūs manas mājas. Pirmkārt, sākšu ar pozitīvo. Vasaras mēnešos neprognozējami mainās laika daudzuma attiecība, ko veltu darbam un izklaidēm jeb lietām, par kurām saņemu algu un kurām to tērēju. Ir nedēļas, kad esmu neprātā aizrāvies ar zinātni un laboratorijā ienāku arī brīvdienās, un ir nedēļas, kad viss apnicis un pat darbadienā atļaujos spontāni paņemt brīvu, doties izklaidēties. Acīmredzami šefs par maniem rezultātiem un šādu viļņveida pieslēgšanos darbam nesūdzas, tāpēc rodas zināma laika brīvības ilūzija. Ir tāds patīkams komforts, kad nav jāuztraucas par primārajām vajadzībām ikdienā, un varu atļauties laiku pakārtot nodarbēm, kuras sagādā prieku. Piemēram, darba laikā aiziet pavingrot, aizskriet uz upi nopeldēties, aizbraukt uz pāris dienām kalnos. Savā ziņā tas šobrīd ir gana spēcīgs pretarguments iespējām Latvijā. Bet varbūt šī privilēģij...

IK Auseklis komanda Jukola 2019 orientēšanās safetei  Savā dzimšanas dienas ballītē februārī ar Zigmāru spriedām, ka šogad būtu labs laiks atgriezties Auseklis IK Jukolas komandā. Tāpat gribējās izvirzīt kādu lielāku mērķi, un no visām orientēšanās sacensībām, šķiet, Jukolas nakts stafetes sagādā vislielāko gandarījumu un sportam raksturīgo emociju klāstu. Sacensībām gatavojos četrus mēnešus. Pirmos divus salīdzinoši zemā intensitātē, un ar pāris nedēļas izlaidu slimības dēļ, taču līdz ar pavasari treniņu apjoms dubultojās, un pēdējās piecas nedēļas trenējos jau 5-6 h. Vidēji nedēļā trīs līdz četras reizes gāju skriet, divas vingroju. Bet orientējos šogad kopā tikai septiņas reizes, tāpēc biju pamatoti nobažījies, vai navigācijas spēs tikt līdzi ātrajām kājām. Uz Somiju ar pilnu busiņu devāmies jau dienu iepriekš. Uz brīdi iegājām mežā papētīt apvidus īpatnības, aizbraucām nopeldēties, iegājām arī saunā (simboliski). Vakarā iekārtojāmies dzīvoklī Tamperē, G un I pasniedza mak...

Vasaras pirmajā nedēļas nogalē pie manis viesojās AG. Plāns bija pavisam vienkāršs - kalni, kalni, kalni. Trīs dienas nodzīvojāmies pa Alpiem, ka šķita, 72 stundu laikā vairāk atrodamies dabā nekā pilsētā. Rakstā mani komentāri par vienu perfektu dienu Šveices vidienē. Īsi pēc tikšanās lidostā nometām mantas dzīvoklī, no pagraba paķērām alpīnisma sistēmas, ķiveres un karabīnes, un taisnā ceļā devāmies uz Kandersteg, mazu ciematu  Kandertal ielejas augšgalā (1170). Kaut arī ģeogrāfiski vieta plašākai pasaulei pazīstama ar Instagram karsto punktu - Oeschinensee, mums padomā bija pievilcīgs via-ferrata maršrus ielejas otrā malā. Vispirms jāatzīst, ka lielu lomu fantastiskajai dienai spēlēja labais laiciņš, praktiski neviena mākonīša. Neizbēgami saule atstāja tumšu pigmentu uz ādas. Rīta saulē klints, pa kuru augšup uz Allmenalp (1729) veda mūsu maršruts bija patīkami uzsilusi. Līdzās gāzās iespaidīgs ūdenskritums, kurš, visticamāk, ūdeni gūst no kūstošā sniega virsotnēs. Posmos...

Pasaules orientēšanās dienas 2019 sprinta distance Pasaules orientēšanās dienā universitātes pilsētiņā norisinājās orientēšanās sprinta sacensības ar vērā ņemamu konkurenci, tāpēc iespēju sacensties tepat Cīrihē uztvēru ļoti nopietni. Pēc tam tika noskaidroti ātrākie arī mežā, kur gan negāja tik gludi kā orientēšanās parkā. Rakstā mazliet sīkāk par abām orientēšanās distancēm.Vairāku trešdienu vakaros Cīrihes orientēšanās klubs pavasarī un rudenī piedāvā salīdzinoši īsas orientēšanās distances pilsētas mežos un parkos. Irchel parkā sprinta distanci skrēju jau trešo gadu pēc kārtas, un jāatzīst, ka distance likās gaužām līdzīga iepriekšējām, daži kp un etapi bija jau reizi skrieti. Uz pirmo kontrolpunktu bija jāizvēlas, vai apskriet minimālu līkumu pa gājēju celiņu vai rāpties augšup uz tiltu caur krūmiem, tomēr, salīdzinot etapu laikus, abi varianti izrādījās vienlīdz ātri. Ceļš uz nākamo kp veda pret kalnu, tāpēc ilgāku laiku skatījos kartē, papētīju nākamos etapus. Īsākais trešai...