EL piezīmes

Ekskursijas pikniks ar brāli Dažus mēnešus nepublicēju dienasgrāmatas ierakstus, iespējams, tīri slinkuma dēļ. Gada pirmajā rakstā konspekta veidā sakopoju notikumus, vērtējumus un vīzijas, kuras būtu vērts iemūžināt šajos pierakstos. Pērn decembrī tradicionāli sanāca biežāk kā parasti dzīvoties pa korporatīviem un privātiem pasākumiem. Piemēram, amerikāņu kolēģu organizētā Pateicības diena vai destruktīvu kopmītņu ballīti, kas mazliet atgādināja semestra noslēgumu Upsalā. Vai diametrāli pretējā noskaņojumā savā dzīvoklī adventes sveču gaismā sacepām kaudzi cepumu. Bet vispār 2019. gads atmiņā paliks ar pāris skaistām nedēļām Jaunzēlandē, vasarīgu Bon Iver koncertu, velosipēdiem un brokastīm Bāzelē un silto Vaivaru Balvas nakti. Cīrihē klājas labi. Gribas domāt, ka šī ir labākā vieta kur dzīvot vienam. Pēdējos mēnešus cenšos dažādot ikdienu, laiku aizpildu ar spontānām haltūrām uz velosipēda vai treniņiem. Pašlaik skrienu četrreiz nedēļā un papildus vēl apmeklēju spēka un līdzsva...

Aletch ledāja ūdenskrātuve  Izmantojot vēl pēdējās siltās nedēļas nogales, kopā ar Miku sarunājām doties nelielā pārgājienā Vale kantonā. Paņēmu līdzi alpīnisma sistēmas, ķiveres. Precīzāk, tēmējām iziet kādu jaunu via-ferrata maršrutu. Brīvdienas rītā, kad tikāmies Bernes dzelzceļa stacijā, kas ir apmēram pusceļš starp Lozanni (Mikus dzīvesvieta) un Cīrihi, vēl nebija īsti skaidrs dienas galamērķis. Pētīju laika prognozes dažādos reģionos Alpos. Bažas par sniegu augstumā un tumsas iestāšanos lika atcelt iecerēto kāpienu no Grindelwald ciemata uz Schwarzhoren (2928) virsotni, jo tīri laika ziņā varētu nepaspēt noskriet lejā pa gaismu. Tā vietā izlēmām no vilciena izlēkt dažas pieturas vēlāk, otrpus Šveices Alpu centrālajai grēdai - Brig pilsētā. Pieāķējies Tad tālāk jau pa taku, cauri mežam nepilnā stundā nonācām pie grandioza izmēra dambja un pelēcīgi zilas ūdenskrātuves, ap kuru apkārt veda mūsu via-ferrata maršruts. Salīdzinot ar iepriekšējo reizi, kad Valē kantonā kars...

Oktobra sākumā startēju kārtējā Šveices orientēšanās kausa posmā, garajā distancē, kurš norisinājās Braunwald ciematā. Izvēlējos startēt Elites grupā, lai arī bija pieejamas vēl četras zemākas M21 kategorijas. Noskaņojums pirms sacensībām bija tāds, ka vēlējos pēc iespējas vairāk izbaudīt piedāvāto orientēšanās apvidu, un visgarākā 12.8 km garā distance ar 600 m kāpumu mani nebiedēja. Rezultāts šoreiz likās otršķirīgs. Iespējams, viena no būtiskākajām gatavošanās sastāvdaļām bija saliktajiem ogļhidrātiem bagātas četras maltītes pirms sacensībām. Garajās distancēs iepriekš tas izrādījies gana izšķirīgs aspekts, it sevišķi distances beigu daļā, bet citādi īpaši distanci negatavojos. Sacensību centrs atradās 1300 m virs jūras, un svētdienas rītā tas bija bieza miglā tīta. Ilgi neuzkavējos, parakstīju anti-dopinga līgumu, un laicīgi devos uz startu. Līdz startam kājām bija jāmēro 2.5 km ar gandrīz 400 metru kāpumu - labi iesildījos. Kad nonācu starta vietā, starp miglu un mākoņiem i...

Vasaras beigās izdevās aizvadīt dažas salīdzinoši kvalitatīvas treniņnedēļas, un sacensībās Šveicē fiziskā ziņā jutos gana labi, tāpēc izlēmu startēt arī Latvijas čempionātā orientēšanās vidējā distancē. Šoreiz atskats uz maniem iespaidiem mežā Krāslavas pievārtē. Apvidū, pa kuru vidējā distance, jau skrēju pirms diviem gadiem Kāpā. Vēl diezgan labi atceros vairāku minūšu kļūdu uz pirmo kontrolpunktu, bet galvenais, varēju iztēloties, kā izskatās mežs un  kādu skrienamību sagaidīt, plānojot ceļu variantus distancē. Pirms starta apzinīgi biju veltījis laiku, lai izpētītu karti un atcerētos savas kļūdas, un lai tās, cerams, vairs neatkārtotu. Iesildoties pirmsstarta zonā, likās, ka esmu sakoncentrējies brīdim, kad saņemšu karti. Taču īsi pirms došanās starta koridorā tiku izsists no līdzsvara, iesaistoties diskusijā, kur no manis tika pieprasīts viedoklis zināmā jautājumā. Tāpēc skrējienu beigās uzsāku tāds, nekāds. Ieskrienoties un skatoties kartē , drīz vien pārņēma šaubas, nepār...

Vasaras beigās tradicionāli Cīrihē viesojās vecāki un nu jau deviņgadīgais Kristofers, jaunākais brālis. Pastaigājām pa trošu ceļiem, startējām fantastiskās orientēšanās sacensībās un vienu dienu pavadījām arī Zermatt. Stundas brauciena attālumā no Cīrihes biju noskatījis salīdzinoši vienkāršu via-ferrata maršrutu pa klints kori apmēram 2000m augstumā., kas likās piemērots Kristoferam. Laiciņš pa dienu bija ļoti piemērots augstkalnei, tāpēc, daudz nedomādams, izlēmu ģimeni vest turp. Brālis un tēvs pieāķējušies pie tiltiņa Vispirms jāpiemin, ka kontrabandā no Latvijas vecāki ievērojami papildināja manus tūrisma inventāra krājumus. Telts, pumpis, alpīnisma sistēmas un karabīnes, kuras tagad pietiek ekspedīcījām četrām personām. Maršruts sākās tehniski vienkāršs, bet pamazām kļuva arvien sarežģītāks un bailīgāks. Jāpiemin, ka pa ceļam bija iespēja neturpināt maršrutu un doties lejup no kores, piemēram, gadījumos, ja kāpšana paliek nebaudāma vai pasliktinās laika apstākļi. Sasnieg...

Orientēšanās sportam šogad esmu pievērsies vairāk kā pāris iepriekšējos gadus. Augustā pirmo reizi startēju Šveices nacionālajās sacensībās, kuras norisinājās Alpos netālu no Bernes un elites grupā pulcēja vairāk kā 60 dalībniekus. Dienu iepriekš fantastiskā apvidū noskrēju mazāka mēroga maču ar brīvo startu, kas atsvaidzināja navigācijas prasmes. Distances sarežģītākā daļa Jau vairākas nedēļas pirms sacensībām biju sajūsmā par gaidāmajām distancēm. Iegādājos jaunas naglenes, dārgākos apavus, kurus jebkad esmu nopircis. Saulainā sestdienas rītā no mājām uz sacensību centru, kas atradās 1600 m augstā Sunnbüel netālu no Kandersteg, devos ar vilcienu un pēdējo posmu ar pacēlāju, kurš bija iekļautas 30 franku dalības maksā. Tika piedāvātas sešas dažāda garuma un sarežģītības distances. Protams, izvēlējos garāko, jo vēlējos maksimāli daudz izmantot iespēju orientēties kartes interesantākajās daļās. Īsi pēc starta pirmais, ko ieraudzīju kartē, bija uzkrītoši daudz dzeltenā krāsa. Meži ...

Bariņš gājēju Viens no vasaras atmiņā paliekošākajiem piedzīvojumiem bija divu dienu pārgājiens Šveices Alpos. Augusta vidū ar draugiem un kolēģiem pirmo reizi nakšņoju kalnu mājā.  Tāpat izgājām vienu no garākajiem via-ferrata maršrutiem līdz šim, sasniedzot virsotni uz Šveices-Austrijas robežas. Rakstā par saviem piedzīvojumiem un iespaidiem grandiozajā tūrē. Lai arī bērnībā jau vairākkārt biju pavadījis naktis kalnu būdiņās Polijā un Slovākijā, kad ar vecākiem pārgājām pāri Tatriem, līdz šim Alpos pastaigas biju plānojis tik vienas dienas ietvaros, garākajos no tiem ceļā dodoties ap saullēktu un lejupceļu veicot jau tumsā. Ja parasti kalnos dodos nelielā kompānijā, tad šoreiz grupu veidoja vairāk kā 20 cilvēki, pārsvarā kolēģi un draugi. Kad no rīta tikāmies uz Cīrihes dzelzceļa stacijas perona, skats no malas ar mugursomām, alpīnisma inventāru un kalnu zābakiem atgādināja īstu ekspedīciju. Viens gājējs Devāmies uz St. Antonien ciemu netālu no Austrijas robežas, iele...