EL piezīmes

Jau vairākus mēnešus bloga saturs tiek papildināts vien pāris reizes mēnesi. Laikam tamdēļ, ka pamata saturs rakstiem par maniem panākumiem sportā pēdējos gados kļuvis ļoti pieticīgs. Šovasar vispār cenšos atturēties no jebkādas skriešanas, izvairoties no pēdas traumas saasināšanās. Tajā pašā laikā esmu atmetis cerību to izārstēt ar komerciāliem pretiekaisuma līdzekļiem, un pašlaik reālu progresu dod tikai teipošana un sīpoli. Kopš atgriešanās no dienvidiem arvien biežāk skatos kalendārā. Strauji tuvojas septembris, kad atkal būs jādodas uz lidostu. Katrai dienai uzreiz papildus motivācija to nodzīvot pēc iespējas krāšņāk. Piemēram, vakara izbraucām ar velosipēdiem līdz Tukumam. Šomēnes viens no pieminēšanas vērtiem notikumiem noteikti bija man pirmais uzaicinājums iestāties doktorantūrā. Tika piedāvāts 5 gadu projekts mazpazīstama profesora vadība Upsalas biomedicīnas centrā sadarbībā ar skandināvu farmācijas gigantu AstraZeneca R&D Gēteburgā. Lai arī šī varbūt nav pati prestižā...

Ar īso frizūriņu kempingā Pusotrā dienā ar busiņu aizbraucām pa Austrumeiropas maģistrālēm līdz Austrijas pašiem dienvidiem, kur ielaidu Ditu sarežģītākajā orientēšanās distancē, kādu līdz šim bija veikusi. Tā kā sacensību organizatori nepiedāvāja vakantas vietas, pēc pirmās dienas nolēmām kalnus pamest un pa taisno doties uz itāļu pilna servisa pludmales kempingu pie Grado, kur pavadījām turpmākās 6 naktis. Triestē kā ērglis Ķer krabīšus Ar līdzpaņemtajiem velosipēdiem pirmajā vakarā aizbraucām uz vecpilsētu nosvinēt vārda dienu. Novērtējām kūrorta smalkākās pludmales, nekustamos īpašumus, pirms ekonomiskās krīzes iesāktos projektus un tūristu lamatas. Pēc saulrieta kanālmalā pasūtījām picu. Pica principā bija arī otrs populārākais pamatēdiens aiz saldējuma. Pa dienu stundām dzīvojāmies pa baseinu vai pludmali, ietonējot ādu un izklaidējot brāli. Kad zvilnēšana saulē apnika, divatā aizbraucām uz Istras pussalu Horvātijā. Tur jūra zilāka un kur vairāk, ko redzēt, zem ūden...

Sacensību centrs Piektdienas pievakarē Laķu pagalmā pulcējās elitārs orientēšanās entuziastu pulciņš, lai sacenstos kārtējā sētas līgas mačā - Vaivaru Balva. Ielūgtie 14 dalībnieki izlozē sadalīja starta pozīcijas kvalifikācijas skrējieniem, kas norisinājās atjaunotajā Jaunķemeru orientēšanās kartē. Starta protokolā bez tradicionālajiem Balvas pretendentiem bija redzami arī pāris nacionālās izlases dalībnieki un vairāki debitanti, taču par galveno favorītu nenoliedzami tika uzskatīts pieckārtējais uzvarētājs JT. Karantīna pirms starta vidējā distancē 5,1 km vidējās distances sākumā dalībnieki saskārās ar pāris garākiem etapiem, kas prasīja izvēli starp diviem līdzvērtīgiem ceļu variantiem uz 2. un 3. kp. Daži dalībnieki pamanījās zaudēt laiku pie 6. kp blīvajā taku tīklā. Turpinājumā distances īsākais etaps (9.-10. kp) veda pa kartes augstāko kāpu, taču problēmas tas skrējējiem nesagādāja, ko nevarētu teikt par nākamajiem sešiem kontrolpunktiem Jaunķemeru vigās. Praktiski visi...

Pāris nedēļas biju aizrāvies ar orientēšanās kartes zīmēšanu. Apņēmos uzzīmēt diezgan lielu gabalu, tāpēc praktiski katru darba dienu 3-5 stundas pavadīju mežā, plus vēl digitalizēšana atvērtā koda programmā. Līdz Vaivaru Balvai, protams, nesanāca visu iecerēto iezīmēt, taču plānoju līdz vasaras beigām orientēšanās karšu datubāzē reģistrēt savu pirmo karti. Iepaticies zīmēt. Piedalījos četru dienu seminārā-darbnīcā par kodolu magnētiskās rezonanses spektroskopijas pielietošanu organisko vielu struktūranalīzē arī cietā agregātstāvoklī. Grupa no Lionas diezgan saprotamā veidā izklāstīja gan teorētiskās atšķirības, gan praktiskās detaļās, salīdzinot metodi ar ierastajiem šķīdumiem. Nodarbības bija lielisks turpinājums pavasarī apgūtajam KMR II kursam Upsalā. Visvairāk patika pēdējā diena, kad pie datora tika risināta proteīna struktūra, ar ko saskāros pirmo reizi. Vienu dienu aizbraucu uz Tārkšu apkārtni, kur meža vidū norisinājās tradicionālie vasaras orientēšanās svētki. Noskrēju div...

Jūnija beigas pēc stafetēm Somijā pagāja diezgan laiski. Tā arī neesmu pieteicies formālam darbam vasarā, un pārsvarā saimniekoju mājās. Nevarētu arī teikt, ka pašlaik dedzīgi tiektos pēc svaigas naudas, tāpēc esmu gana apmierināts ar atvaļinājuma cienīgu ikdienu. Vienīgi nolēmu apmeklēt autoskolu un pirmās palīdzības kursu, lai iegūtu BE autovadītāju kvalifikāciju.. Krustdēla vārda diena un saulgrieži Lagastos pagāja patīkami tuvāko draugu lokā. Bez satikšanās vēl uzslējām telti, rezultatīvi izgājām orientēšanās spēli, ieniru kurkuļu okupētajā dīķī un izkarsēju pēdu Lagastu pirtī. Tikai tad tā pa īsta sajutu vasaru.  Nospraudām datumu tradicionālajai Vaivaru Balvai. Arī šogad tā būs jūlija otrajā pusē, kas sakrīt ar Ditas dzimšanas dienu. Tamdēļ esmu atgriezies pie Jaunķemeru kāpu kartes zīmēšanas, ko sāku pērn. Pateicoties JB labvēlībai, šogad esmu ticis pie vairākiem izejmateriāliem, kas uzmērīšanu padara stipri raitāku. Ceru līdz sētas mačam atjaunot visu 1986. gada karti. ...

Šogad uz pasaulē lielākajām nakts stafetēm Karēlijā devāmies bez meitenēm, tāpēc sacensību arēnā atļāvāmies ierasties tikai īsi pirms saulrieta, bet, ziniet, likās, ka neko neesam palaiduši garām. Lappeenranta apkārtne grima nerimstošā lietū, turpretim gumpīšu cenas pieckāršojās. Kā ierasts, pret dāsnu atlīdzību ar JT startējām zem zviedru kluba vārda stafetes pirmajos divos etapos. Nebeidzamais lietus netraucēja Jānim l pirmajā etapā noskriet lieliski un nodot man stafeti patīkamā kompānijā ar vairumu labāko Skandināvijas orientēšanās klubu otro un trešo komandu skrējējiem 86. pozīcijā. Turpmākajās rindkopās ieslīgšu pārdzīvojumos un secinājumos par savu veikumu otrajā etapā, kura maršrutu var apskatīt karšu arhīvā . Akla skriešana kalnā uz 9. kp (man tuvākais kp) Ceļā uz K punktu tik ilgi locīju kartes palagu, ka tikai reizi ieskatījos garajā etapā uz 1. kp, un pieņēmu lēmumu vienkārši skriet rupjā virzienā līdz ceļam, izmantojot ieskrietās takas. Pirmos punktus bez aizķeršan...

Beidzot! Pēdējā mēneša hardcore 200%   studijas ir galā, un bez sirdsapziņas pārmetumiem varu veltīt pāris stundiņas paveiktā pārspriešanai. Jāsāk ar to, ka aprīļa sākumā rakstītais studiju priekšmetu izvēli izrādījās meli. Līdz pat semestra beigām turpināju rauties pa diviem šķietami neapvienojamiem pilna laika kursiem bioloģijā un organiskajā sintēzē, kas beigās rezultējās pat ar kvalificēšanos abiem eksāmeniem. Tas gan prasīja divtik stundas pie eseju, publikāciju un protokolu rakstīšanas, kas ir diezgan nomācoša nodarbe nedēļas nogalei, bet nav jau pirmā reize. Šoreiz cerēju piemānīt prokrastināciju un pārspēt pats sevi, nododot mājasdarbus uzreiz pēc to izziņošanas. Falunā 10Milā noskrēju garlaicīgi stabili un lēni . Vien pāris mazas bakstīšanās punkta rajonā vai diskutabli ceļu varianti kopā ap max 2 minūtēm. Šoreiz vien knapi pietuvojāmies TOP100, un, lai arī pacēlu komandu par pārdesmit vietām, vairs nav tā asuma kā agrāk. Ta kā pārdevu velosipēdu un pilsētā princip...